Dividenžu lēmuma likumība – apšaubāma 14
Pati I. Koļegova gan skaidro, ka tā uzņēmumā arī esot noticis, turklāt regulāri – vispirms katra gada sākumā uzņēmuma dalībnieki lēmuši peļņu atstāt nesadalītu, bet pēc tam tomēr nosprieduši sev maksāt dividendes.
“Dividendes, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumiem, ir tikušas sadalītas turpmākajos pārskata gados. Apstāklis, ka, apstiprinot gada pārskatu, dalībnieki sākotnēji ir lēmuši peļņu nesadalīt, neliedz dalībniekiem tiesības vēlāk (līdz nākamā gada pārskata apstiprināšanai) sadalīt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un izmaksāt to dividendēs,” apgalvo VID ģenerāldirektora amata kandidāte.
Taču no I. Koļegovas pagaidām nav saņemta atbilde, kas varētu paskaidrot “mistisko” 300 000 eiro izcelsmi, – vai viņa ir saņēmusi kādas dividenžu summas pārskaitījumu no SIA “Pallogs” laikā no 2015. gada 1. novembra līdz 31. decembrim. Savukārt pašā SIA “Pallogs” trešdien paskaidroja, lai interesējošos jautājumus uzņēmuma vadībai mēģinot uzdot ceturtdien.
Tikmēr ir skaidrs – nav taisnība “Vienotības” pārstāvim Kārlim Šadurskim, kurš pēc tam, kad valdība otrdien nolēma atlikt jautājumu par I. Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā, paziņoja, ka situācija esot “vienkārša – nepieciešams pārbaudīt dažus viegli pārbaudāmus faktus, par kuriem vakar informēja Koļegova, proti, Uzņēmumu reģistrā jāpārliecinās, vai ir bijis lēmums par dividendēm vai nav bijis”.
Patiesībā normatīvie akti neparedz, ka Uzņēmumu reģistrā būtu jāiesniedz dalībnieku sapulces protokols saistībā ar lemšanu par dividenžu izmaksu. Cita lieta – kā apliecina aptaujātie auditori, iespēja izmaksāt šādas tā saucamās starpdividendes likumīgu spēku ieguvusi tikai 2014. gadā, bet pirms tam lēmums par to izmaksu bijis pieņemams tikai kopā ar gada pārskatu.
I. Koļegovas gadījumā tas rada šaubas par 2013. gadā saņemto dividenžu izmaksas likumību, ja, kā izriet no uzņēmuma dokumentiem, par tām nav lemts līdz ar gada pārskata apstiprināšanu.
