Der vai neder? Jaunās poļu upeņu šķirnes Latvijas dārzos 0

Autore: Valda Laugale, Dārzkopības institūta vadošā pētniece

Polija ir lielākā upeņu audzētāja pasaulē, kur ik gadu izaudzē vairāk nekā 100 000 tonnu ogu. Šāds ražas apjoms sasniegts, pateicoties audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai un mehanizētās ražas vākšanas ieviešanai. Neapšaubāmi liela nozīme ir arī šķirnēm. Polijā tiek veikta arī upeņu selekcija, kas sevišķi aktīva ir kopš 1986. gada. Ar to nodarbojas Dārzkopības institūtā Skierņevicē.

LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 124
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
2 dienas
Lasīt citas ziņas

Selekcijas gaitā izveidots diezgan daudz jaunu vietējo šķirņu. 2000. gadā tika reģistrētas šķirnes ‘Tisel’ un ‘Tiben’, 2005. gadā – ‘Ores’, ‘Ruben’ un ‘Tines’, bet jaunākās ir ‘Polares’, ‘Tihope’ un ‘Gofert’. Jaunās šķirnes plaši tiek audzētas Polijā, pamazām tās izplatās arī citās Eiropas valstīs un pat aiz okeāna, piemēram, Kanādā un ASV. Šķirnēm ir Eiropas Savienības aizsardzība, tāpēc to stādus drīkst audzēt un tirgot, tikai iegādājoties no selekcionāriem licences. Pateicoties stādu importam no Polijas un Lietuvas, šīs šķirnes sāk parādīties arī pie mums, taču pagaidām mūsu audzētājiem ar tām vēl ir salīdzinoši maza pieredze.

Poļu upeņu šķirņu izmēģinājuma stādījums Pūrē

2010. gada rudenī Pūrē, Tukuma novadā, ierīkojām nelielu jauno poļu šķirņu stādījumu, lai varētu veikt sākotnējo izvērtēšanu audzēšanas piemērotībai Latvijas apstākļos. Salīdzināšanai izmantojām Latvijā plaši audzēto šķirni ‘Titania’. Upenes tika iestādītas barības vielām samērā nabadzīgā augsnē, kur pēc augsnes analīžu datiem pHKCl –5,6, organiskā viela – 2,4%, P2O5 – 45–50 mg/kg, K2O – 87–117 mg/kg. Augsnes auglības uzlabošanai pirms stādījuma ierīkošanas laukā iestrādājām kompostu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Upenes tika stādītas rindās 1×3 m attālumā. Rindstarpas pirmos divus audzēšanas gadus apstrādāja mehanizēti, bet 2012. gada pavasarī iesēja zālāju – maisījumu Ceļš 1, kuru turpmāk vienu divas reizes sezonā pļāva, pļāvumu atstājot turpat rindstarpās. Augsne ap krūmiem reizi sezonā tika apstrādāta ar herbicīdiem Basta un Fusilad Forte. Nekādi citi ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi stādījumā netika izmantoti. Papild­mēslošanu veica atbilstoši augsnes analīžu rezultātiem. Vērtēšana izmēģinājumos veikta no 2013. līdz 2016. gadam, tas ir, četras ražošanas sezonas.

Šķirņu ziemcietības un salcietības vērtējums

Vērtēšanas gadi laika apstākļu ziņā bija atšķirīgi, kas ietekmēja upeņu augšanu, ražību un veselīgumu. Ziemas bojājumu visām vērtētajām šķirnēm bija salīdzinoši maz, jo vērtēšanas gados netika novērota ļoti zema temperatūra. No visiem vērtēšanas gadiem zemākā novērotā temperatūra Pūrē bija 2014. gada ziemā, kad tā pazeminājās līdz -25,4 °C. Izvērtējot ziemas bojājumus, vidēji četros vērtēšanas gados nedaudz vairāk bojājumu nekā kontrolei ‘Titania’ bija tikai šķirnēm ‘Gofert’, ‘Polares’ un ‘Ruben’, bet vismazāk bojājumu bija ‘Tihope’, ‘Tines’ un ‘Tiben’.

Lielākus bojājumus upenēm Latvijas ap­­stākļos parasti nodara nevis ziemas aukstums, bet gan pavasara salnas. Tā kā upenes plaukst un zied agri, tad bieži vien salnās cieš plaukt sākušie pumpuri un vēlāk arī ziedi. 2013. gadā pavasaris bija vēss, taču salnu bojājumi upenēm netika novēroti. 2014. gadā pumpuru plaukšanas laikā novērotas salnas līdz -8 °C un upenes cieta diezgan stipri – daudz pumpuru apsala. Arī ziedēšanas laikā šai gadā novērotas salnas līdz -4,5 °C, to dēļ apsala arī daudz ziedu, tāpēc šis gads bija pats nelabvēlīgākais upenēm. Īpaši stipri šajā gadā cieta šķirnes ‘Ores’ un ‘Polares’. Arī pārējām poļu šķirnēm, izņemot ‘Ruben’, bojājumu bija vairāk nekā ‘Titania’. Salnas ziedēšanas laikā tika novērotas arī 2015. gadā. 2016. gadā salnu nebija, bet ziedēšanas laikā ziedu apputeksnēšanos pasliktināja pārāk augsta gaisa temperatūra un sausums. Tas viss būtiski ietekmēja šķirņu ražību.

Šķirņu ražība un ogu kvalitāte

Vidēji četros vērtēšanas gados visaugstāko ražu ir devušas šķirnes ‘Ruben’ un ‘Ores’, kurām tā bija augstāka nekā ‘Titania’, bet pārējām šķirnēm vidējā raža bija zemāka nekā kontrolei. Viszemāko ražu deva vēlīnā šķirne ‘Polares’, lai gan ziedēšanas intensitāte tai bija salīdzinoši augsta. Acīmredzot šī šķirne ir ļoti jutīga pret nelabvēlīgiem apstākļiem ziedēšanas laikā, kas traucē ziedu apputeksnēšanos.

Ar vislielākajām ogām izcēlās šķirnes ‘Tisel’, ‘Tines’ un ‘Ruben’, kurām ogu vidējā masa bija viens grams. Vissīkākās ogas bija vismazražīgākajai šķirnei ‘Polares’ (0,7 g), kurai bija arī ļoti bieza ogu miza un viszemākais ogu garšas vērtējums, un šķirnei ‘Gofert’ (0,7 g), kurai savukārt ogu degustācijā bija visaugstākais garšas vērtējums un ogām bija visplānākā miziņa.

Visām pārējām vērtētajām šķirnēm ogu miziņa bija biezāka nekā ‘Titania’, kas norāda uz to, ka tās ir labi piemērotas transportēšanai un var būt piemērotas mehanizētai ražas vākšanai. Arī pēc selekcionāra datiem, tās visas ir piemērotas mehanizētai ražas vākšanai. Jāatzīmē, ka visām poļu šķirnēm, izņemot ‘Gofert’, ogu garšas vērtējums bija vai nu līdzīgs ‘Titania’, vai zemāks, tādējādi tās nav ieteicamas audzēšanai svaigam patēriņam, bet vairāk pārstrādei.

Šķirņu izturība pret kaitēkļiem un slimībām

No kaitēkļiem stādījumā vērtēšanas gados novēroti nelieli pumpuru kodes un jāņogu stiklspārņa bojājumi. Vasarās parādījās arī laputis, kas izsūca jaunās dzinumu galotnes, tā dēļ novājinājās to augšana un veidojās kroplības. Pumpurērču bojājumi nevienā no vērtēšanas gadiem nevienai šķirnei netika novēroti.

Pumpuru kodes bojājumi bija visām šķirnēm, un visām poļu šķirnēm tie bija nedaudz lielāki nekā ‘Titania’. Visvairāk pumpuru kode bija bojājusi šķirnes ‘Tiben’ pumpurus. Tāpat arī jāņogu stiklspārņa bojājumi tika novēroti visām šķirnēm, bet ļoti nelielos daudzumos. Visvairāk bojājumu bija kontrolšķirnei ‘Titania’, bet vismazāk – ‘Tisel’.

Visvairāk laputu sūktas lapas un dzinumu galotnes novērotas šķirnei ‘Ores’, kurai to bija nedaudz vairāk kā ‘Titania’, bet vismazāk bojājumu bija šķirnēm ‘Tiben’ un ‘Polares’. Kopumā visas vērtētās poļu šķirnes uzrādīja salīdzinoši labu izturību pret kaitēkļiem, taču pilnvērtīgākas informācijas iegūšanai izturības vērtējums būtu jāveic lielākos kaitēkļu invāzijas apstākļos.

No slimībām upenes visvairāk bojāja lapu plankumainības. Ērkšķogu Amerikas miltrasa, kas arī parasti ir viena no izplatītākajām slimībām upeņu stādījumos, šīm šķirnēm neparādījās. Tā kā nekādi augu aizsardzības līdzekļi netika lietoti, lapu plankumainību intensitāte stādījumā bija samērā augsta. Plankumainības bija izplatītas uz visām vērtētajām šķirnēm, tomēr nevienai no poļu šķirnēm bojājumu intensitāte nebija augstāka kā ‘Titania’. Vismazāk slimoja šķirnes ‘Tines’ un ‘Tisel’.

Kopvērtējums

Pēc sākotnējiem izvērtēšanas rezultātiem no poļu šķirnēm Pūrē vislabākos rezultātus ir uzrādījušas ‘Ores’ un ‘Ruben’. Piemērotas audzēšanai Latvijā varētu būt arī ‘Tihope’, ‘Gofert’, ‘Tines’ ‘Tisel’ un ‘Tiben’. Tomēr, lai varētu audzētājiem ieteikt stādīt šīs šķirnes komercdārzos lielos apjomos, nepieciešami ilgstošāki novērojumi un izvērtēšana lielākos stādījumos. No minētajām šķirnēm lielāki stādījumi ar ‘Ruben’ un ‘Tisel’ pašlaik ir ierīkoti SIA Krogzeme Limbažu novadā, kur nodarbojas arī ar šo šķirņu stādaudzēšanu. ‘Gofert’, ‘Tiben’ un ‘Tisel’ stādījumi ierīkoti SIA Staķi Ķekavas pagastā. Šos stādījumus varēs apskatīt Dārzkopības institūta, Latvijas Augļkopju asociācijas un saimniecību kopīgi organizētajās lauka dienās. Par to datumiem tiks izziņots Dārzkopības institūta un Latvijas Augļkopju asociācijas mājaslapā.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

” Agro Tops” marta numura vāks.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 18
5 stundas
LE
LETA
Laukos
Nespējot izpildīt likuma prasības, zemnieku saimniecībai, iespējams, nāksies likvidēt taurgovis 49
1 diena
LA
LA.LV
Laukos
Meklējiet vietējos! 9
2 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Jebkurš kubikmetrs, kas nāk no meža, saražo gan algas, gan nodokļus.” Saruna ar Arni Muižnieku 45
3 dienas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 124
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Īsi pirms pusnakts “Olainfarm” ražošanas ēkā nograndis sprādziens: ir cietušais un bojāgājušais 25
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Papule: savā ziņā veselības ministrs pateica pietiekami atklāti – ārstiem nav vērts vairāk maksāt, jo viņi strādā tāpat 76
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tas ir noziegums, kas bargi jāsoda.” Aicina nesastrādāt cūcības mežā 4
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Asociācija: Cūkkopības nozare joprojām strādā zem pašizmaksas 7
4 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Man ir bail par atsevišķiem uzņēmumiem.” Šolks uzsver, ka pienrūpnieki cer uz valsts atbalstu 23
19. novembris, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Šobrīd izstrādātā ES Meža stratēģija vājinās ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas vērtības Eiropā un neveicinās zaļā kursa mērķu sasniegšanu 6
17. novembris, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
No 2023. gada Latvijas lauksaimniekiem lielāks atbalsts būs videi draudzīgākai saimniekošanai un mazajām saimniecībām 21
15. novembris, 2021
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Turpmākajos gados zemnieki saņems mazāku ES un valsts atbalstu 53
13. novembris, 2021
LE
LETA
Ziņas
“Pašlaik satrauc cietušo ģimenes!” “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Buks par ugunsgrēka zaudējumiem vēl nedomā 7
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brāļi Šici izcīna uzvaru otrajā Pasaules kausa posmā; Bots/Plūme piedzīvo kritienu
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 11
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija prasa uzdot valdībai izpildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu 6
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
ECDC: Jaunais Covid-19 variants rada “augstu vai ļoti augstu” risku Eiropai 50
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sniegā līdz ceļiem? Jau novembra pēdējā dienā sola biezu sniega segu
2 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 7
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lāčupes kapos notiks atvadīšanās no žurnālista Askolda Rodina 5
4 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Dēls, liecinot tiesā: “Man vairs nav ne tikai tēva, bet arī mātes.” Jaunjelgavas lauku sētas traģēdija 42
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Talsos domes vadībai algu palielina pat par 450%, aizmirstot par darbiniekiem 52
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd zaļais sertifikāts ir izgāzts no zinātniskā viedokļa.” Ekonomists Krusts par vakcinācijas ietekmi uz Covid-19 izplatības ierobežošanu 101
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Upaciers: Daļa valsts sektorā strādājošo pieraduši, ka viss kaut kā pats no sevis atrisināsies 47
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Andreja Ēķa romantiskās komēdijas “TABU” kaislības jau no šodienas kinoteātros 8
20 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Katram pa konfektei: par jauno valsts budžetu ir daudz jautājumu, uz kuriem nevienam nav skaidras atbildes 12
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Rajevskis: “Ar valdības un ministriju preses relīzēm labākajā gadījumā varētu iekurināt krāsni…” 7
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai farmaceiti vakcinācijā saskata peļņas iespējas? Atbild Farmaceitu biedrības prezidente 17
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Aldis Baumanis: Latvijā trūkst informācijas par balstvakcināciju 57
20 stundas
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt”
13:51
LA
LA.LV
Ziņas
“Nevienam neinteresē medijs, kuru lasa viens cilvēks,” Rajevskis par žurnālistikas problēmām Latvijā
Ekskluzīvi 13:41
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Man pašai liekas, ka mūzika, ko rakstu, ir diezgan latviska.” Saruna ar Austrālijas latvieti Ellu Mačēnu
13:34