Jelgavā puse no pārbaudītajiem suņiem nav ne čipēti, ne reģistrēti 0
Lai gan šogad spēkā stājusies obligāta prasība par suņa čipēšanu, Jelgavas Pašvaldības policijas dati liecina, ka tikai apmēram pusē gadījumu, kad suni izdevies notvert un pārbaudīt, tas bijis čipēts un reģistrēts.
Pašvaldības policija ik mēnesi saņem vidēji 11 izsaukumus, kas saistīti ar suņiem, lielākoties tiek ziņots par klaiņojošiem suņiem un suņu uzbrukumiem.
“Pārbaudot dzīvnieku, tiek konstatēts, ka tas ir čipēts, bet nav reģistrēts, tādējādi ar viņa saimnieku sazināties nav iespējams. Reizēm šādos gadījumos policiju izsauc kaimiņi, jo suns iekļuvis viņu teritorijā, un tad īpašnieks savu mājdzīvnieku atgūst tikai tāpēc, ka kaimiņi viņu atpazīst. Bet, ja suns aizklīstu tālāk par savu ielu vai mikrorajonu, iespējams, saimnieks viņu tā arī neatgūtu,” čipēšanas un reģistrēšanas nepieciešamību pamatoja pašvaldībā.
Ja ar saimnieku sazināties neizdodas, dzīvnieks tiek nogādāts Latvijas Lauksaimniecības universitātes dzīvnieku patversmē. Braucot pakaļ sunim uz patversmi, saimniekam jārēķinās ar izdevumiem par suņa uzturēšanos, čipēšanu, reģistrēšanu, vakcinēšanu, ja tas nav veikts, jo to paredz normatīvie akti.
Pašvaldībā skaidroja, ka biežākā dzīvnieku saimnieku kļūda ir tā, ka čips nav reģistrēts Lauksaimniecības datu centra vienotajā datubāzē – tas nozīmē, ka no čipa nav iespējams nolasīt informāciju un tas savu funkciju nepilda.
Saskaņā ar Jelgavas pašvaldības saistošajiem noteikumiem saimniekam par suni, kurš sasniedzis sešu mēnešu vecumu, jāsamaksā pašvaldības nodeva – seši eiro gadā.
Kā ziņots no šā gada ir spēkā izmaiņas mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtībā, kas nosaka suņu obligātu apzīmēšanu ar implantētu mikroshēmu jeb čipēšanu, kā arī dzīvnieka reģistrāciju Lauksaimniecības datu centrā. Ja prasība par obligāto reģistrēšanu un čipēšanu nav izpildīta, Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī pašvaldības policija drīkst uzlikt sodu, kas fiziskajām personām ir no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām – no 15 līdz 350 eiro.
