Ja breksits ir šķiršanās, pārējiem jāatjauno “kāzu zvērestus”. Junkera priekšlikumus atbalsta un peļ 0
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera rosinātā “Baltā grāmata” par Eiropas Savienības nākotni, kā jau gaidīts, izraisīja dažādas reakcijas Eiropas Parlamentā (EP), liekot saprast, ka sarežģītas pārrunas šo dokumentu sagaida arī dalībvalstu līderu vidē. Deputāti vērtēja gan dokumenta saturu un tajā iekļautos priekšlikumus, piecus ceļus, gan arī kontekstu, kādā patlaban ES atrodas.
Breksits – pēdējais punkts
Savu redzējumu pauda politisko grupu vadītāji. Eiropas Parlamentā pārstāvētās lielākās frakcijas “Eiropas Tautas partija” priekšsēdētāja vietnieks Estebans Gonzales Pons, Žana Kloda Junkera partijas biedrs, izteicās atzinīgi par komisijas veikumu un atzina, ka Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības būtu jābūt pēdējām sekām, kas satricina bloka stabilitāti. “Ja breksits ir šķiršanās, tad Romas līguma gadadienai ir jābūt brīdim, kad mēs atjaunojam mūsu pašu saistības. Mēs visi esam nopietnu izaicinājumu priekšā – globalizācija, terorisms, migrācija, bēgļu krīze, klimata izmaiņas un tā tālāk. Jautājums ir ļoti vienkāršs – kā mēs ar to visu gribam tikt galā, kā mēs virzāmies uz priekšu un vai mēs vēlamies virzīties uz priekšu. Šie visi ir ļoti svarīgi un pamatoti jautājumi. Es zinu, ka gribu virzīties uz priekšu, bet mēs nevaram vainot tos, kuri to nevēlas.”
Lielāku varu nacionālajām valdībām
Savukārt otras lielākās frakcijas, sociālistu un demokrātu līderis Džianni Pitella bija ļoti kritisks. Tagad, kad Eiropa ir sastapusies ar nebijušiem izaicinājumiem – protekcionistisku ASV prezidentu, Krieviju, Ķīnu, asiņainiem kariem pie namdurvīm, no kuriem bēg miljoniem cilvēku, populistiem, kas gūst popularitāti teju katrā Eiropas nostūrī –, un, kopumā būdama lielākais patvērums, piedzīvo jebkad smagāko vētru – Eiropas Komisijas prezidents piedāvā dažādus risinājumus, nevis vienu, kopīgu, kā visam tam pretoties. “Prezident Junker, jums ir taisnība, kad parādāt visas politiskās grūtības, jo tās tiešām ir īstas, taču ir ārkārtīgi svarīgi un pat izšķiroši norādīt uz vienu politisko prioritāti un iespēju. Eiropas Komisija nav birokrātisks veidojums, tā ir politiska, un mēs jūs atbalstām šā iemesla dēļ.”
Kritiska bija arī trešās lielākās frakcijas “Eiropas konservatīvie un reformisti” pārstāve Ulrike Trebesiusa. Viņa norādīja: “Jā, Eiropas Savienība ir nesusi mieru, taču to nevar izmantot, lai aizbildinātos ar visām kļūdām un organizācijas trūkumiem, kas pieļauti līdz šim. Reiz Eiropas ideja bija nodrošināt labklājību un izaugsmi, taču tas nav izdevies. Tās ir centralizācijas un maldu sekas.” U. Trebesiusa sacīja, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams būt elastīgākai un dalībvalstu valdībām ir jādod lielākas iespējas izvēlēties programmas, kurās piedalīties un kurās ne.
Eiropas spēks – vienotībā
Liberāļu līderis, bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstats, kurš allaž iegūst uzmanību ar kaismīgu un tiešu valodu un ir dziļākas Eiropas Savienības integrācijas piekritējs, sacīja, ka nav jākoncentrējas uz negatīvu stāstu, kāds ir breksits, bet gan uz optimistisku tālāku 27 dalībvalstu nākotni. “Es domāju, ka jums ir taisnība, kad sakāt, ka trīs pirmie scenāriji nav iespēja un mums ir jādomā par ceturto vai piekto variantu, kas būtu darīt vairāk kopā un efektīvāk. Mums izmisīgi ir vajadzīgs Eiropas risinājums migrantu krīzei, mums vajag paplašināt kopējo iekšējo tirgu arī digitālajā un enerģētikas jomā, un mums ir jānostiprina Eiropas kaimiņpolitika un jāgādā par Eiropas drošību.”
G. Verhofstats arī minēja, ka tas, kas būtu jāizbeidz, ir izņēmumu statusi un īpašie nosacījumi, kas joprojām eksistē vairākās jomās, piemēram, maksājumos ES budžetā, drošībā. “Ja mēs vēlamies, lai Eiropa atkal sāktu darboties, mums ir vajadzīga lielāka vienotība, un tieši par to arī domāja Eiropas Savienības dibinātāji.” Verhofstats arī aicināja visas institūcijas ciešāk apvienot savus spēkus, lai nevis šķeltos, bet sastrādātos.
