Kā rudenī atrast un likvidēt kailgliemežu slēpņus. Iesaka dārzniece: Lasu kā ogas! 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
Pēdējos gados milzu postu nodara kailgliemeži, kas savairojušies sala trūkuma dēļ. Patlaban tie salīduši patvērumos, sarāvušies, kustas gausi, tāpēc ir viegli savācami. “Parušinos zem lapām un lasu kā ogas,” savu šārudens nodarbi arī citiem iesaka ainavu arhitekte un dārzniece Dace Lukševica.
Arvien populārāka kļūst daudzu dārznieku ieteiktā metode atstāt ziemciešu lakstus un kritušās lapas dobēs līdz pavasarim. Tas, protams, augiem ir patīkami, un ziemošanas rezultāti ir labāki. Taču šoruden ir vērts pakasīties pa šo dabai tuvo dobi un pameklēt, vai tajā jau nav ieziemojušies arī gliemji. Sevišķi ieteicams pakašāties ap hostu ceriem. To gļetās lapas noteikti nevajadzētu atstāt, jo zem tām lieliski jūtas mīkstmieši. Arī savas oliņas tie bieži vien uztic hostām.
Apskatījusi pašas un savus kopjamos dārzus, Dace Lukševica šos apakšīrniekus atradusi lielā skaitā. Tāpēc šogad viņa iesaka atstāto lapu slāni tomēr nogrābt.
Ja zem lapām ir mizu mulčas kārtiņa, lapas nogrābj līdz tai. Arī mizu mulčas slānīti uzrušina, lai iztraucētu oliņu ziemošanas vietas. Kad tas padarīts, lapu vietā var uzbērt jaunu mulčas kārtu.
Ja mulču nelieto, augsnes virskārtu var nosegt, uzberot kūdras vai melnzemes slāni. Var arī bērt atpakaļ lapas, kuras sagrābtas citviet, pagalmā. Aukstums ir tik liels, ka kailgliemeži vairs nelodā un neatnāks iekūņoties no jauna.
Ieteicams pārmeklēt arī citas gliemju slēpņiem tīkamas vietas: celmus, soliņus, puķupodus. Pārsteigti miegā, stingumā, gliemji ir mazāk nepatīkami nekā vasarā, kad staipās un slienājas.
Tagad pa dobēm var rušināties drošāk nekā pavasarī, jo nav jābīstas nomīt un nolauzt asnus.
