Lai tomāti neaiziet lapās 1
Tomātu veidošana sākas tūlīt pēc stādīšanas. Augu stublājus regulāri nostiprina ar speciāliem plastmasas klipšiem. Tomātus nepietin pie auklas, jo tad pastāv risks nolauzt galotni. Lai netiktu traucēta barības vielu piegāde augiem, augļiem tiek izmantoti ķekaru turētāji. Klipšu izmantošana ir labs risinājums, kas, protams, maksā naudu, – vienam augam vajag 20–25 klipšus. Katru nedēļu izkniebj pazares, kamēr tās ir mazas. Saimniecībā potētos tomātus audzē ar nolaišanas metodi. Šajā gadījumā abas auga galotnes visu sezonu tiek virzītas uz augšu, bet atlapotā noražojusī stublāja daļa regulāri tiek nolaista uz speciāliem balstiem. Sezonas beigās augi ir 18–22 m gari.
– Lai iegūtu augstu un kvalitatīvu ražu, augšanas tendencēm jābūt sabalansētām savā starpā. Mums jānotur tomāti uz robežas starp veģetatīvo un ģeneratīvo augšanu, lai augi izskatītos normāli, ražotu augļus, bet neaizietu pārāk lapās. Svarīgi, lai augi būtu spēcīgi, nevis par daudz veģetatīvi, – skaidro Aleksandrs Raubiško. – Optimālais lapu skaits uz viena auga ir 16–17. Nedrīkst augu nodīrāt pilnīgi pliku, jo lapas ir tās, kas baro tomātus. Absurdi domāt, ka, izlaužot pēc iespējas vairāk lapu, augs visus spēkus novirzīs uz augļiem.
Noražojušie ķekari ir pirmā vieta, kur iemetas pelēkā puve. Īpaši plūmjveida un ķiršveida tomātiem ķekari ir ļoti gari, tāpēc tie laikus jānoņem. “Kliģēnu” siltumnīcās noražojušos ķekarus noplēš ar rokām, tiem līdzi nāk arī mizas strēmele. Taču, nodrošinot piemērotu mikroklimatu (ventilāciju, siltumu), brūces labi aizdzīst. Piemājas siltumnīcās, kur bieži ir mitrs gaiss, Aleksandrs iesaka noražojušos ķekarus noraut rīta pusē, lai pa dienu brūces saulē apžūst. Nav vēlams ķekarus nogriezt ar šķērēm, jo pastāv risks augiem inficēties ar vīrusslimībām.
