Voldemārs Krustiņš: Kā būs ar politisko gribu? 4
Tās politiskās partijas, kas piedalīsies 12. Saeimas vēlēšanās, pagājšnedēļ iesniedza Centrālajai vēlēšanu komisijai savus pilnos kandidātu sarakstus, kas lielajām partijām ir garāki, līdz 115 kandidātiem visos vēlēšanu apgabalos. “Latvijas Avīze” visus kandidātu sarakstus publicē, ar tiem varat iepazīties. Partijas izplata arī “īsās” pirmsvēlēšanu programmas, kurās izklāstītas nostādnes un solījumi. Tie ir sarakstīti lielā skaitā un ar plašu vērienu un, kā man šķiet, sacerēti, rēķinoties ar visām iespējamām vēlmēm un pasūtījumiem. Tādiem jau aģitācijas/propagandas materiāliem ir jābūt – pievilcīgiem. To paturēsim vērā, 4000 burtu zīmju programmas pētot, tātad, cik tās ticamas. Daži vēlējumi un solījumi šķiet itin pareizi un pievilcīgi, diemžēl – ne vairāk par skaistiem vārdiem. Arī tādi, kas nav pirmoreiz solīti. Vispārīgi.
Cik var uzticēties tiem vārdiem, kādus dzirdēsim, lasīsim un televīzijās skatīsim šoreiz? Un vai par tiem būtu vērts atdot savu vērtīgo balsi – šo vienīgo jūsu īpašumu, kas nav aplikts ar nodokļiem. Mūsu politiski aktīvākie lasītāji, droši vien mediju pakalpojumus izmantojot, pie dažādām kritikām gan Saeimai, gan valdībām būs līdzi dzirdējuši pārmetumus par politiskās gribas trūkumu. Saeimā, partijās un partiju veidotajās valdībās. Manuprāt, bieži dzirdētie pārmetumi par politiskās gribas trūkumu ir arī bieži vien pareizi, bet bez politiskām sekām, bez soda par atbildības un gribas trūkumu.
Mums, vēlētājiem, šajās 12. Saeimas vēlēšanās būs retā iespēja nodēvēt partiju bezdarbu, politiskās gribas trūkumu un par to sodīt – vainīgos. Solījumu netrūkst, bet nav ticības, ka tiem var uzticēties. Partijas nav parādījušās nopietnās, vērtējošās un paškritiskās debatēs un lēmumos, bet maigojušās savstarpējās uzslavās un vadoņu patīksmināšanās, atkaltikšanās bučās. Pat dramatiski notikumi netālās ārvalstīs, par kuriem runā un runā, pie realitātēm nav veduši. Caurlūkojot valdošo partiju kandidātu sarakstus, redzam, ka 12. Saeimā vadīs tie paši par politiskas gribas trūkumu kritizētie ministri, tie paši jau 11. Saeimā un vēl agrāk valdošie deputāti un pat viņu palīgi. No kurienes tā vēlamā griba radīsies?
Vai mēs balsosim par Saeimu un valdību ar politisku gribu?
