Kā cāļa zupa dvēselei 0
Tas ir precīzs mūsdienu Latvijas un diemžēl lielā mērā arī ārzemju izglītības sistēmas un domāšanas jeb, precīzāk, nedomāšanas veida raksturojums – bērni jāatbrīvo no lasīšanas verdzības. Tātad jāatbrīvo no spriestspējas attīstīšanas verdzības, iztēles verdzības utt. Viņiem ir jābūt spējīgiem tikai un vienīgi norīt visvarenā interneta dieva apgremoto un politkorekti apstrādāto ideju kokteili.
Un, ja vergs tiek audzināts kā vergs no mazām dienām, viņam verdzība kļūst mīļa un pierasta. Atbrīvots no lasīšanas verdzības ir arī atbrīvots no domāšanas verdzības, un tādu indivīdu ir viegli vadīt.
Man kaut ko sacīt jau ir par vēlu – no bērna kājas esmu klasisks grāmattārps un no sava grāmattārpiskuma neatteikšos līdz pat nāves stundiņai, un ceru, ka arī Mūžīgajā Valstībā būs liela jo liela bibliotēka ar visbrīnišķīgākajām Visuma grāmatām. Un nāks mani draugi Mauriņa, Dimā, Blaumanis, Josefs Tomans, Balzaks, Andersens, Vailds un daudzi, daudzi citi.
Papildu bonuss – Līcīša k-ga feļetons man sniedz pilnīgu apgaismību par to, ka it kā cienījamas valsts iestādes – VID – darbinieces tik tiešām ir spējīgas sacerēt nesaprotamus un nepamatotus tekstus ar viltotiem datiem, jo nupat ar šādu problēmu saskāros. Tātad jau ievācam atteikšanās no lasīšanas verdzības pirmos augļus.
