Kā ES palīdz Ukrainai 0
Endrū Rašbašs, EK delegācijas Ukrainā projektu nodaļas vadītājs, ir kādreizējais tādas pašas delegācijas vadītājs Latvijā. Viņš divus pēdējos gadus strādā Kijevā, tāpēc iztaujāju par ES palīdzību šai valstij.
– Kā izjūtat piedzīvoto Kijevā?
– Es Kijevā dzīvoju nedaudz metru no centrālā laukuma, kur risinājās Maidana notikumi. Biju ļoti tuvu, un, protams, mani ārkārtīgi iespaidoja tas, kas tur notika. Maidans pauda ļoti spēcīgu ukraiņu tautas gribu tuvināties ES – visur bija ES karogi, bieži apmeklēja ES līderi. EK delegācijas birojs bija slēgts tikai uz divām dienām februārī, kad sākās šaušana. Sajutos esam ļoti spēcīga “no apakšas uz augšu” (“bottom-up”) politiskā procesa viducī. Es ceru, ka tas nebeigsies kā oranžā revolūcija.
– Vai Asociācijas līgums pēc Ukrainas notikumiem ir mainījies salīdzinājumā ar rudenī piedāvāto redakciju?
– Politiskā daļa ES Asociācijas līgumam nav mainījusies, bet ES ir piekāpusies dažos tarifu un kvotu jautājumos, un ir paredzēti plašāki pasākumi tirdzniecības veicināšanai, dažas nodevas ir samazinātas līdz nullei.
Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā līdz šodienai Ukraina kopumā ir saņēmusi ap pieciem miljardiem eiro, lielāko daļu Černobiļas seku likvidēšanai un kodoldrošībai, kā arī reformu veikšanai.
– Kāda ir ES palīdzība naudas izteiksmē?
– Attiecībā uz palīdzības programmām Ukrainai martā EK priekšsēdētājs Barozu veica analīzi makroekonomiskajam atbalstam, tad tika lemts par papildu atbalsta piešķiršanu 1,6 miljardu eiro apmērā. Pavisam turpmākajos gados Ukraina saņems līdz trim miljardiem eiro no ES budžeta.
Pašlaik rit tehniskās palīdzības projekti, ekspertīze Ukrainas administrācijā. No ES budžeta tiek sniegts atbalsts konkrētos sektoros, kuros Ukrainas puse palīdzību vēlas visvairāk: enerģētikas, vides, transporta jomā. Daudzgadējās stratēģijas ietvaros mēs maksājam tikai tad, kad ir sasniegti konkrēti rezultāti. Vietējām pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām tiek piešķirti granti 1,6 miljardu eiro apmērā – daži tieši, citi ar starptautisko organizāciju starpniecību.
Korupcija ir viena no fundamentālajām problēmām, to atzīst arī pati Ukrainas valdība. Valsts pārvaldes projektos puse no finansējuma tiek atvēlēta konkrētiem soļiem korupcijas iespēju mazināšanai.
– Vai arī Latvijas speciālisti ir iesaistījušies šais projektos?
– Starptautiskajos projektos kā eksperti piedalījušies arī bijusī Latvijas Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane un kādreizējais Eiropas Integrācijas biroja vadītājs Ivo Rollis.
