Kā mežvīteņus audzē Igaunijā 0
No mežvīteņiem var veidot dažādas kompozīcijas. To augumus var balstīt arī uz zemiem horizontāliem balstiem, piemēram, atraktīvi izmantot vecos riteņus, mucu stīpas, armatūras režģus. Ziedi tad kā kupena veidosies virspusē. Rudenī dzinumus var satīt uz zemes kā ligzdu. Pavasarī no tās augs daudz jaunu, spēcīgu vertikālo dzinumu, turklāt daļa apsakņosies, un būs jauni stādiņi.
Audzelīgie mežvīteņi ar sīkiem ziediem un īpaši atragēnes labi noder dzīvžogos. Papildu dekorativitāti tām piešķir sēklu pušķīši, kas veidojas pēc noziedēšanas.
Šāda ziedoša arka ar katru gadu top skaistāka un ir noderīga dārza zonu atdalīšanai. Par to var priecāties no visām pusēm.
Atšķirībā no tradicionālajiem cirptajiem dzīvžogiem šāda zaļā siena ir šaura un to viegli appļaut.
Laba vieta klematiem ir stiepļu pinuma sēta (ar zaļo pārklājumu tā uz zāles fona gandrīz nav pamanāma). Augiem pie tās pietiks gan saules, gan vēja, kas svarīgi slimību profilaksei. Pie šādas sētas var izvietot visu savu mežvīteņu kolekciju.
Mežvīteņus var audzēt arī kā krāšņus soliterus. Ar tiem var apaudzēt jau kādu esošu konstrukciju vai veidot jaunu. Tai gan jābūt stabilai, jo vīteņaugi ir ļoti smagi.
Klematiem stabils un skaists kompanjons ir nokaltušo koku stumbri. Augu kolekcionāru dārzos Igaunijā šādas kompozīcijas var bieži redzēt. Turklāt vīteņaugu balstiem par karkasu mēdz izmantot dzeloņdrātis. Mežvītenim ļauj augt pašam savā nodabā, un jau pēc dažiem gadiem nevar manīt, kas dzinumu kamolam pamatā.
