Kā noteikt, vai telpā ir tvana gāze? 0
Tvana gāze rodas, nepilnīgi sadegot malkai vai jebkuram citam kurināmajam, tostarp dabas vai sašķidrinātajai gāzei, ko izmanto apsildei un ēdiena pagatavošanai, ja kurtuvei nav pietiekamas skābekļa pieplūdes. Sajust nelaimi nav iespējams, saindēšanās sākas ar galvassāpēm un reiboņiem, turpinās ar redzes un elpošanas traucējumiem, beidzas ar vemšanu un bezsamaņu. Vismazāk izredžu ir naktī, kad cilvēks guļ, jo tvana gāze asinīs veido savienojumu, kurš neļauj transportēt skābekli, un audos rodas tā deficīts, kas parasti mēdz beigties letāli.
Variantu nav daudz. Protams, sekojot līdzi vēsturiskajai pieredzei, var iegādāties kanārijputniņu, kas aizies bojā pirmais, tādējādi signalizējot par briesmām, taču civilizētāk būtu uzstādīt tvana gāzes sensoru jeb detektoru, kurš šādos gadījumos sāk nejauki pīkstēt. Jā, ir arī tāda ierīce, līdzīga klasiskajam dūmu detektoram gan pēc izskata, gan uzvedības, taču veic gluži citu funkciju. Tiesa, maksā krietni dārgāk, jo izvēle nav tik plaša.
Šaubu nav, šī ir ļoti noderīga lieta. Ja malkas krāsnij aizbīdni aizverat tikai tad, kad ogles beigušas kvēlot, vai slēgtā garāžā automašīnu nekad nemēdzat darbināt, sava gāzes katla (plīts, boilera) uzvedības (apskābekļošanas) pārmaiņas varat arī nepamanīt. Katrā telpā, kur iespējama tvana gāzes parādīšanās, – pa detektoram, un vairs nekāda riska!
