Kā palīdz vārpatas, gārsas un ehinācijas saknes. Iesaka augu pazinēji 0
Vārpata – gan zāle, gan nezāle
Vārpata – ne tikai nezāle, arī zāle. Šo nešpetno nezāli, ložņu vārpatu, katrs pazīst. Sakņu tīklojums tik blīvs, ka pat tīri izravēts lauks drīz vārpato atkal, jo katra atstātā stīdziņa dzen jaunus asnus. Taču vārpatas sakneņiem piemīt pretiekaisuma, urīndzenoša, sviedrējoša, vielmaiņu stimulējoša un ādas tonusu uzlabojoša iedarbība.
Ja to zina, vārpata var kļūt arī par gardēžu prieku, jo dabā viss veselīgais parasti ir arī ēdams.
* Kad tīrums nokultivēts, savāc baltos sakneņus, nomazgā, sažāvē, pulverizē. Pievieno miltiem (1:1). Cep plāceņus vai pankūkas, kas īpaši labas tam, kuru moka gastrīts, kuņģa čūla vai aptaukošanās. Nav bēda, ja ēdot zobos iešņirkstas kāds smilšu graudiņš – zarnu traktam ik pa laikam šrubis vajadzīgs.
Novārītas vārpatas saknes samaļ gaļas mašīnā, pievieno raugu, pienu, olu, nedaudz miltu, sešas stundas raudzē, tad cep veselības plāceņus.
Karotīti sakaltētu un samaltu sakneņu pievieno brokastu kafijai.
Sālsūdenī novārītas saknes apcep sviestā, ēd kā ziedkāpostus vai pupiņas.
Iesaka Ziedonis Kārkliņš no Skultes pagasta
