Kā pasargāt sevi no emocionālās izdegšanas: vairāk smaidīt! 0
Emocionālās izdegšanas sindroms ārstu praksē un arī mūsu ikdienas leksikā izskan gana bieži. Lai arī daudzi šo stāvokli cieši sasaista ar darbu paaugstināta stresa apstākļos, farmaceite Ieva Zvagule stāsta, ka šis nebūt nav visbiežākais cēlonis, kas nodara pāri mūsu emocionālajai, garīgajai un arī fiziskajai veselībai.
“Nereti mūsu ģimenes, tuvāko un arī darba kolēģu vidū sadzirdam bažas par kāda sev tuva cilvēka pārmērīgo darba apjomu, lielo emocionālo slodzi, arī izteikto perfekcionismu vai tieši pretēji – pašnovērtējuma zudumu. Bieži šie simptomi ir pirmie vēstneši, kas liecina par emocionālā diskomforta nozīmi un liek mums uzdot jautājumu – vai šis ir tikai nogurums, vai jau kas nopietnāks,” norāda Ieva Zvagule.
Dzīvesveids
Jau atkal un joprojām veselīgs dzīvesveids ir pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, lai sevi pasargātu no emocionālā izsīkuma. Nepareizs uzturs, nepilnvērtīgs miegs, stress un pārlieku liela spriedze darbā vai attiecībās tuvāko starpā ir iemesli, kas dažādās kombinācijās jau var liecināt par kopējo nogurumu, ķermeņa nespēku un emocionālo diskomfortu. Smagākās formas diemžēl jau liecina par bezcerību, dzīvesprieka zudumu, motivācijas trūkumu un izvairīšanos no kontakta ar apkārtējiem. Kas ir ne mazāk svarīgi, arī pašapziņas līmenis un centieni sevi iepriecināt vai uzlabot pašajūtu visbiežāk līdzinās nullei.
Vai jaunā depresija?
Lai arī emocionālā izdegšana nav diagnoze, nepārprotami tai ir zināmas līdzības ar depresiju. Arī garastāvokļa izmaiņas, galvassāpes un miega traucējumi var norādīt par izdegšanas sindromu, tomēr, kā norāda Ieva Zvagule, ir ļoti svarīgi šo diagnozi noteikt pareizi, jo depresija jau būtu tās smagākā forma, kad atpūta vai spēku atjaunošana kādā patīkamā ceļojumā nedos nekādus rezultātus. Izdegšana var veicināt garīgās veselības traucējumus, piemēram, depresiju, kā arī depresija var ierosināt emocionālo izdegšanu. Ja ir bažas par jebkādiem emocionālās izdegšanas vai depresijas simptomiem, noteikti jāvēršas pie ārsta.
Kā paaugtināt dzīvesprieka līmeni?
• Tieši tuvākie cilvēki – draugi un ģimenes locekļi spēs sniegt pirmo atbalstu.
• Censtieties vismaz stundu dienā uzturēties svaigā gaisā un kustēties.
• Neizlaist darbā pusdienu pauzes vai pārtraukumus, kas atjaunotu darba spējas.
• Darba vidē iemacīties objektīvi pateikt nē, ja darbu apjoms nav paveicams.
• Atslēgties no sociālajiem kontaktiem un nodoties pilnvērtīgai atpūtai un miegam vismaz 7 stundas diennaktī.
• Samazināt kafijas, alkohola, nikotīna un saldumu (cukura) lietošanu ikdienā.
• Smaidīt un jokot!
• Iepriecināt sevi ar hobijiem un sev tīkamām aktivitātēm – pastaigas, kultūras pasākumi, grāmatu lasīšana u.c.
• Lietot uzturā produktus, kas satur omega3 taukskāes (zivis, rieksti, linsēklas).
Kā uzsver farmaceite, vienas receptes emocionālai izdegšanai nav, taču pasargāt sevi ir iespējams: “Universāls ieteikums ir pilnvērtīga atpūta un balanss starp darba un privāto vidi – pozitīvi stimulējiet un piespiediet sevi regulāri ievērot šīs lietu kopsakarības. Tiklīdz parādās pirmās noguruma pazīmes, centieties ievērot mērenību un veltiet laiku sev.”
Lai Jums patīkamas brīvdienas!
