Kā Taivāna pievārēja koronavīrusu 0
Taivāna, salu valsts, kas atrodas tikai 150 kilometrus no Ķīnas piekrastes, saņēmusi pasaules ekspertu atzinīgu vērtējumu par ātru, profesionālu un izlēmīgu rīcību Covid-19 apzināšanā. Valstī, kuras teritorija ir tikai 36 000 kvadrātkilometru, bet iedzīvotāju skaits 24 miljoni, konstatēti tikai 420 saslimšanas gadījumi, bet seši pacienti ir miruši.
Pekina cenšas novelt atbildību
Taivānas viceprezidents Čens Čijens, kurš ir diplomēts ģenētiķis un epidemiologs, uzskata, ka tā dēvētais nulles pacients, kurš Ķīnā pirmais saslima ar Covid-19, kas pasaulē jau atņēmusi vairāk nekā 160 000 dzīvību, var nekad netikt atrasts.
“Ir nopietns pamats apšaubīt izteikto pieņēmumu, ka koronavīrusa izcelsmes avots bija zivju tirgus Ķīnas pilsētā Uhaņā,”
Čens teica intervijā britu laikrakstam “The Telegraph”.
“Analizējot pirmos 42 saslimšanas gadījumus, kas aprakstīti akadēmiskajos žurnālos, redzams, ka vismaz desmit no tiem nav saistības ar zivju tirgu, tāpēc tas nevarētu būt infekcijas avots,” viņš uzskata.
“Apzināt pirmo saslimšanas gadījumu ir ļoti grūti,” atzīst Čens. Viņaprāt, ja saslimšana noritēja maigā formā, inficētā persona varēja palikt neapzināta, bet izplatīt infekciju tālāk.
Atklāt nulles pacientu ir svarīgi ne tikai nākotnes pandēmiju novēršanai, bet arī no politiskā viedokļa.
Covid-19 izcelsme jau ir izraisījusi asu diplomātisku strīdu starp ASV un Ķīnu, Pekinai cenšoties novelt no sevis vainu un atbildību par globālo katastrofu.
Taivānas veselības dienesta vadība nekavējoties reaģēja uz satraucošo paziņojumu no Uhaņas tīmekļa diskusiju forumā 31. decembrī, teica viceprezidents Čens. Paziņojumā bija teikts, ka pilsētā ir septiņi netipiski saslimšanas gadījumi ar pneimoniju, taču tā neesot SARS (elpošanas ceļu slimība, kas izraisīja epidēmiju 2002. gadā) un tiekot pārbaudīta slimības izcelsme. Visi pacienti esot ievietoti slimnīcā izolētās palātās.
Taivānas eksperti ceļ trauksmi
Taivāna nekavējoties sazinājās ar Ķīnas veselības kontroles centru un Pasaules veselības organizāciju (PVO), taču nesaņēma atbildi. PVO noliedz neprofesionālu rīcību, taču Taivāna apgalvo, ka tās vēstījumam vajadzēja nekavējoties celt trauksmi par epidēmiju, ko izraisa vīrusa nodošana no cilvēka cilvēkam.
Taivānas viceprezidents Čens apsūdzējis PVO novēlotā rīcībā, lai gan ziņojumi par nezināmas izcelsmes vīrusu pienāca jau decembra sākumā.
Taivānas eksperti, kuri apmeklēja Uhaņas slimnīcas janvāra vidū, paziņojuši, ka tolaik tikusi apspriesta pilnīgas karantīnas ieviešana pilsētā, taču tas netika izdarīts līdz 23. janvārim.
“Es nezinu, kāpēc PVO nerīkojās tik ātri kā savulaik SARS epidēmijas gadījumā,” atzīst viceprezidents Čens, piebilstot, ka Ķīna ir bloķējusi Taivānas dalību Pasaules veselības organizācijā.
PVO, kuras ģenerāldirektors Tedross Gebrejesuss apmeklēja Pekinu janvāra beigās, aprobežojās ar paziņojumu par “starptautiskām bažām par ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā”, taču nemudināja izziņot ceļošanas aizliegumu.
“Tobrīd jau 19 valstīs bija reģistrēti vairāk nekā astoņi tūkstoši saslimušo un bija par vēlu epidēmijas ierobežošanai,” secina Taivānas viceprezidents Čens.
Taivānai jāļauj pievienoties PVO
Taivānai, kuras sasniegumus iedzīvotāju veselības aprūpē atzīst pasaules vadošie eksperti, ir jāļauj pievienoties Pasaules veselības organizācijai, jo planētas iedzīvotāju veselība ir pārāk svarīga joma politiskām spēlēm, atzīmē laikraksts “The Washington Post”.
Līdz šim PVO ierēdņi ir darbojušies kā paklausīgi ierindnieki Ķīnas kampaņā pret Taivānas dalību PVO. Taivāna brīdināja par Ķīnā briestošo epidēmiju, bet PVO pievienojās Ķīnas kampaņai. Skandālam vēršoties plašumā, Taivāna publiskojusi e-pasta vēstules, kas decembrī tika nosūtītas PVO, brīdinot par koronavīrusa epidēmiju.
Ja ir kāda valsts, kas tiek galā ar koronavīrusa epidēmiju labāk par citām, tad tā ir Taivāna, atzīmē “WP”.
Taivānas panākums ir īpaši uzskatāms, ņemot vērā Ķīnas vadības un PVO ģenerāldirektora Tedrosa Gebrejesusa pret Taivānu vērsto politisko spiedienu.
Vašingtonā izvietotais Hadsona institūts 9. aprīlī rīkotajā tiešsaistes simpozijā analizēja Taivānas modeli cīņai ar koronavīrusa epidēmiju.
Tajā piedalījās arī Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu, skaidrojot savas valsts nostāju un vēršoties pret Ķīnas centieniem politizēt globālo veselības aprūpi. Kā galveno atšķirību starp Taivānas un Ķīnas reakciju uz pandēmiju viņš nosauca atklātumu un godīgumu, kā trūkst Ķīnas attieksmē, piebilstot, ka ļoti svarīga ir arī ātra atbilde uz epidēmijas uzliesmojumu.
Ministrs Vu atzīmēja, ka jau 31. decembrī, kad Taivāna vērsās PVO par mīklainas pneimonijas gadījumiem Uhaņā, Taivāna nekavējoties sāka pārbaudīt no Uhaņas izlidojošo lidmašīnu pasažierus vēl pirms pirmās inficētās personas ierašanās Taivānā.
“Mēs katru dienu rīkojām preses konferences, lai informētu sabiedrību par notiekošo valstī un citviet pasaulē, un kā rīkoties, lai sevi aizsargātu no inficēšanās,” viņš teica.
Tika izstrādāta ātras testēšanas, diagnostikas un ārstēšanas sistēma, kas izvietota 160 slimnīcās.
Pandēmijai nav robežu, tāpēc PVO nostāja, liedzot Taivānai līdzdarboties šajā starptautiskajā organizācijā, ir bezatbildīga, uzsvēra Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu.
