Kā veicas Covid-19 vakcīnas izveidē. Kad varam cerēt uz reālu brīvību? 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV ir iespējas izveidot “labāku” vakcīnu pret Covid-19 nekā Ķīnai, paziņojis bijušais ASV Pārtikas un zāļu administrācijas vadītājs Skots Gotlībs.
Prezidents Tramps steidzina pētniekus
Dati par vakcīnām, kuru klīniskie izmēģinājumi tiek veikti Ķīnā, “neliekas visai pārliecinoši”, vakar intervijā raidsabiedrībai CBS pavēstīja Gotlībs.
Viņaprāt, “šīs vakcīnas, ja tās būs iedarbīgas, iespējams, dos zemāku imunitātes līmeni nekā preparāti, ko izstrādā ASV un Eiropas firmas”.
Viņš apgalvoja, ka šobrīd daudzsološāko vakcīnu izstrādā Oksfordas universitātes un firmas “AstraZeneca” pētnieki. Firmas “Moderna Therapeutics” izveidotās vakcīnas klīniskajos testos maijā tika gūti pozitīvi rezultāti, viešot cerības, ka vakcīna varētu tikt nodota ražošanai šā gada beigās.
“Vēl vairāki ražotāji ir līdzīgās pozīcijās ar šīm firmām vai nedaudz atpaliek,” teica profesors Gotlībs.
ASV prezidents Donalds Tramps steidzina pētniekus izstrādāt vakcīnu vēl līdz gada beigām, bet veselības eksperti brīdina, ka tas ir iespējams, taču bez garantijas.
“Manuprāt, tas drīzāk varētu notikt 2021. gadā, kad mums būs vakcīna pietiekamā daudzumā iedzīvotāju masveida potēšanai,” uzskata profesors Gotlībs.
Ķīniešu pētnieki ir piesardzīgi
Ķīnā izveidotas koronavīrusa vakcīnas izmēģinājumi devuši pozitīvus signālus, jo rada specifiskās antivielas cilvēka organismā, taču tās izveidotāji atzīst, ka rezultāti, kas publicēti medicīnas žurnālā “Lancet”, jāvērtē piesardzīgi.
“Covid-19 vakcīnas izveidē ir milzums jautājumu, un spēja izraisīt imunoloģisku reakciju ne vienmēr liecina, ka vakcīna aizsargās cilvēkus pret šo slimību,” paziņojis Pekinas Biotehnoloģijas institūta profesors Vei Čens, kurš vada pētnieku grupu vakcīnas izstrādei.
Vakcīnas klīnisko izmēģinājumu pirmajā posmā tika iesaistīti 108 cilvēki, kam nebija koronavīrusa pazīmju. Pēc 28 dienām pusei no pacientiem, kam bija ievadīta zema vai vidēja vakcīnas deva, izveidojās neitralizējošas antivielas.
75 procentiem pacientu, kuriem tika ievadīta augsta vakcīnas deva, izveidojās antivielas, bloķējot inficēšanos ar vīrusu un aktivizējot šūnu pretestību. Tagad tiek veikti testi 500 dalībnieku grupai, kas tiks novēroti sešus mēnešus pēc vakcīnas devas saņemšanas.
“AstraZeneca” sola vakcīnu jau septembrī
Firmas “AstraZeneca” izpilddirektors Paskāls Sorio izteicies, ka Britānijas iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19 varētu sākties septembrī, ziņo izdevums “Politico”.
Firma ir saņēmusi britu valdības pasūtījumu piegādāt 100 miljonu vakcīnas devas, kas tiek izstrādāta kopīgi ar Oksfordas universitātes zinātniekiem. Vēl pirms tam “AstraZeneca” bija noslēgusi 1,2 miljardu dolāru darījumu ar ASV valdību par 400 miljonu vēl nepārbaudītās Covid-19 vakcīnas devu izstrādi.
Oksfordas universitātes profesors Adrians Hils, kurš vada vakcīnas izveides projektu, atturējies no ātru panākumu solījumiem, brīdinot, ka izmēģinājumiem varētu būt tikai 50 procentu veiksme.
Pētnieku darbu sarežģī fakts, ka inficēšanās Britānijā iet mazumā un masveida testiem nav pietiekami dalībnieku. Paskāls Sorio paudis pārliecību, ka tiks izveidota efektīva vakcīna, kuras pārbaude tiek veikta arī ASV un Brazīlijā, kur šobrīd ir visvairāk ar Covid-19 inficēto cilvēku.
