Norvēģija novērš jauna “enerģētiskā šoka” briesmas Eiropai 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Norvēģijas valdības iejaukšanās darba algu paaugstināšanas strīdā starp arodbiedrību un Norvēģijas naftas un gāzes asociāciju “Norog” ir novērsusi Ziemeļjūras naftas ieguves platformu darbinieku streiku, kas Krievijas iebrukuma Ukrainā apstākļos potenciāli būtu apdraudējis Eiropas energoapgādes drošību. Oslo atzinusi, ka šajā starptautiskajā situācijā tai nav bijis citas izvēles kā rīkoties.
Bīstama situācija
“Šodienas stāvoklī tāda notikumu attīstība būtu kritiska gan no enerģētiskās krīzes, gan ģeopolitiskās situācijas, kad Eiropā ir karš, viedokļa.
Naftas un enerģētikas ministrija uzskata, ka ir bezatbildīgi tuvākajās dienās pārtraukt naftas un dabasgāzes ieguvi tajā apjomā, pie kāda novestu šis streiks.
Strauja ieguves pārtraukšana būtu ārkārtīgi kritiska situācijā, kad Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija ir pilnībā atkarīgas no enerģētiskas partnerības ar Norvēģiju,” bija uzsvērts otrdienas vakarā izplatītajā Norvēģijas darba un sociālās iekļaušanas ministres Martes Mjēsas Pērsenas paziņojumā.
Norvēģijas valdības rīcība sekoja pēc tam, kad otrdienas gaitā kļuva zināms, ka sarunas starp arodbiedrību “Lederne” un darba devējiem par inflācijas apdraudēto algu palielināšanu cietušas neveiksmi un 74 darbinieki no trim Norvēģijas dabasgāzes un naftas ieguves laukiem “Gudrun”, “Oseberg Sør” un “Oseberg Øst” uzsāks streiku. Enerģijas koncerns “Equinor” apstiprināja, ka ieguve minētajos laukos pārtraukta.
Ja nenotiktu politiska iejaukšanās, vakar streikam pievienotos vēl 117 naftinieki, bet sestdien streikotāju kļūtu vēl vairāk. Pēc Norvēģijas valdības aplēsēm, sākot ar 9. jūliju, norvēģu naftas un gāzes eksporta dienas apjomi saruktu vairāk nekā uz pusi.
Nozares darba devējus apvienojošā Norvēģijas Naftas un gāzes asociācija brīdināja, ka streika dēļ valsts dabasgāzes eksports līdz sestdienai varētu mazināties pat par gandrīz 60%. Vasaras apstākļos, kad gāzes patēriņš ir samērā zems, mājsaimniecības to varbūt arī uzreiz neizjustu, taču ilgtermiņa sekas bija gaidāmas nopietnas – daudzas valstis šobrīd intensīvi nodarbojas ar savu dabasgāzes rezervuāru piepildīšanu rudens un ziemas sezonai. Un tur būtu problēmas.
Jau pati ziņa par gaidāmo streiku gāzes cenu biržās pacēla par 5%, un lēciens kara dēļ jau tā nestabilajā tirgū būtu vēl lielāks, ja streiks tiešām notiktu.
Turklāt tas ritētu laikā, kad Krievija par 60% samazinājusi plūsmu gāzesvadā “Nord Stream 1”, kas pa Baltijas jūras dibenu stiepjas uz Vāciju, un paziņojusi, ka no 11. jūlija uz desmit dienām šo cauruļvadu it kā remontdarbu dēļ slēgs. Novērotāji Vācijā jau pauduši, ka nav nekādas garantijas, vai gāzesvads atsāks funkcionēt pēc “remontdarbiem”.
Cerības uz norvēģiem
Norvēģijas likumdošana darba strīdu gadījumā atļauj valdībai rīkoties, lai konfliktējošās puses jautājumu atrisināšanu piespiedu kārtā uzticētu neatkarīgai arbitrāžai. Ministre Pērsena atzina, ka viņu neapmierina situācija, kad atbildība par darba strīdiem tiek uzvelta valdībai, jo parasti tā būtu darba ņēmēju un darba devēju darīšana, tomēr, ņemot vērā starptautisko situāciju un sekas, kādas streika paplašināšanās atstātu uz visu Eiropu, nav atlicis nekas cits, kā iejaukties.
Par laimi, dažas stundas pēc tam, kad Norvēģijas valdība teica savu vārdu, arodbiedrības “Lederne” šefs Auduns Ingvartsens aģentūrai “Reuters” apstiprināja, ka streiks ir beidzies: “Strādnieki atgriezīsies darbā, cik vien ātri iespējams. Mēs atceļam plānoto eskalāciju.”
Arī Norvēģijas valdība reaģēja ar atvieglojumu: “Krievijas uzbrūkošais karš Ukrainā ir būtiski ietekmējis piegāžu drošību daudzās Eiropas valstīs. Eiropā pastāv tūlītējs vēl lielāka enerģijas deficīta risks.
Norvēģijas gāzes piegāžu samazināšanās pasliktinātu enerģētikas krīzi un to pavadošās politiskās, finansiālās un sociālās sekas.
Norvēģijai jādara viss, kas ir tās spēkos, lai stiprinātu Eiropas enerģētisko drošību un Eiropas solidaritāti pret Krievijas agresiju.”
Līdz šim ES importējusi no Norvēģijas 20–25% tai nepieciešamās dabasgāzes, bet pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju un ieceres pilnībā atteikties no tās piedāvājuma, gan ES, gan Norvēģija ir ieinteresētas intensificēt sadarbību un palielināt eksportu.
Norvēģu loma Eiropas apgādē ar kurināmo turpmāk tikai augs, ko arī liecināja jūnija beigās notikušās Eiropas Komisijas viceprezidenta Fransa Timmermannsa un Norvēģijas naftas un enerģētikas ministra Terjes Āslanda sarunas, kad abas puses uzsvēra, ka “Krievijas iebrukums Ukrainā ciešāku sadarbību padara vēl svarīgāku”.
ES Norvēģijai solījusi ilgtermiņa atbalstu un investīcijas jaunu atradņu izstrādē un paplašināšanā piekrastes šelfā ar perspektīvu arī pēc 2030. gada. Jāpiebilst, ka Lielbritānija ir vēl atkarīgāka no norvēģu gāzes nekā ES – briti iepērk pusi tiem nepieciešamā gāzes apjoma, un 77% šī importa nāk no Norvēģijas.
