Paredz Vidusjūras izzušanu: Kāda izskatīsies Zeme pēc 250 miljoniem gadu 23
Zemes tektoniskajām plātnēm nemitīgi pārvietojoties, pēc aptuveni 250 miljoniem gadu varētu izveidoties jauns milzu kontinents, uzskata amerikāņu ģeologs Kristofers Skotīss.
Amerikāņu ģeologs jauno kontinentu nodēvējis par “Pangaea Proxima”, atgādinot par reiz pastāvējušo milzīgo zemes masu Pangeju, kas saira pirms aptuveni 250 miljoniem gadu, izveidojot tās kontinentu aprises, ko mēs pazīstam šodien.
Kontinentu dreifēšana, ko izraisa Zemes tektonisko plātņu pārbīdes, kļuva par akadēmiskajās aprindās atzītu zinātnisko teoriju tikai pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Ar kosmosā izvietotu mēraparātu palīdzību zinātnieki guva iespēju ar lielu precizitāti izmērīt kontinentu dreifēšanas mērogus. Salīdzinot pagātnes datus ar mūsdienām, ģeologi secinājuši, ka Zemes 4,5 miljardu gadu vēsturē superkontinenti veidojušies cikliski.
Ģeologi uzskata, ka Āfrikas un Eiropas kontinenti šobrīd lēni tuvinās, un šajā procesā paaugstinās Alpu kalnu un Pireneju augstums. Prognozes liecina, ka ar laiku Vidusjūra varētu izzust, diviem kontinentiem izveidojot milzīgu Eirāfriku.
Teksasas universitātes ģeoloģijas profesors Skotīss uzskata, ka šobrīd mēs atrodamies Zemes kontinentu izplešanās un saraušanās cikla vidū. Pielietojot ekstrapolācijas metodi vēsturisko datu analīzē, viņš izteicis pieņēmumu, ka nākamo 250 miljonu gadu laikā Atlantijas okeāns lēnām sašaurināsies un kļūs par lokālu jūru. Amerikas kontinenta abas daļas sadursies ar Eirāfriku, izveidojot superkontinentu Pangaea Proxima.
