Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji – valdes priekšsēdētājs Armands Krauze (no kreisās), valdes loceklis Augusts Brigmanis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pirms tikšanās ar “Attīstībai/Par!” pārstāvjiem, kurā pārrunās iespējamo sadarbību jaunās valdības veidošanā.
Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji – valdes priekšsēdētājs Armands Krauze (no kreisās), valdes loceklis Augusts Brigmanis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pirms tikšanās ar “Attīstībai/Par!” pārstāvjiem, kurā pārrunās iespējamo sadarbību jaunās valdības veidošanā.
Foto: LETA

Kāds piekāpjas. Ko sarunā Attīstībai/Par! un ZZS? 1

Ņemot vērā Saeimā ievēlēto partiju nostāju, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir atteikusies no uzstādījuma, ka novadu reformas veikšanā būtu jāievēro brīvprātības princips, šodien pēc partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) un ZZS sarunām žurnālistiem sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Lai arī ZZS parasti minēts kā galvenais politiskais spēks, kas bremzē tālāku novadu reformēšanu, Krauze apgalvoja, ka ZZS nekad neesot bijusi pret reformas veikšanu, bet gan iestājās par brīvprātību.

Redzot, kādas ir Saeimā ievēlēto partiju prioritātes, šajā gadījumā “mēs no šī nosacījuma par brīvprātību esam atkāpušies”, pauda Krauze.
CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš gan piebilda, ka šajā procesā noteikti tiks uzklausīta Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija un citas ieinteresētās puses.

Krauze norādīja, ka ZZS atbalsta reģionālās reformas veikšanu. Reizē viņš sacīja, ka valdības uzdevumos nevar ierakstīt visas detaļas, kā tā tiks īstenota.

AP Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks norādīja, ka politiskais spēks vēlējies “izspiest” no ZZS kā potenciālajiem partneriem noteiktu atbalstu reģionālajai reformai.

AP uzskata, ka tā ir jāveic līdz pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā, un tas ir saistīts ar vairākiem nozīmīgiem jautājumiem – veselības aprūpi, izglītību, investīcijām, ugunsdzēsējiem, drošību un citām jomām, skaidroja Pabriks.

ZZS gatava strādāt sešu partiju koalīcijā

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir gatava strādāt sešu partiju koalīcijā un nevelk nekādas “sarkanās līnijas” attiecībā uz tā dēvētajām centriski labējām partijām, šodien pēc partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) un ZZS sarunām žurnālistiem sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Sešu partiju koalīcija nozīmētu, ka tajā strādātu partija “KPV LV”, Jaunā konservatīvā partija, AP, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, ZZS un partiju apvienība “Jaunā Vienotība”.

Atbildot uz jautājumu, saistībā ar JKP nostāju neņemt koalīcijā ZZS un kā JKP plānots pārliecināt par nepieciešamību pēc sešu partiju koalīcijas, AP Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks norādīja, ka viņam ir “naiva cerība”, ka ir iespējas veidot saprātīgu politisku, kopīgās valsts interesēs.

Viņš norādīja, ka “Attīstībai/Par!” uzstāj, ka sešas partijas ir labākais koalīcijas modelis, kas strādātu fragmentētajā parlamentā. Politiķis akcentēja, ka nav nepieciešama valdība, “kas veģetē”, bet gan Ministru kabinets, kas ir spējīgs risināt valstij būtiskas lietas.

Reklāma
Reklāma

Krauze norādīja, ka šodien abu partiju sarunās ticis runāts par valsts drošību un padziļināti par kiberdrošību, veselības jomā spriests medmāsu atalgojuma palielinājumu un veselības aprūpes pieejamību visiem iedzīvotājiem. Arī Pabriks norādīja uz kiberdrošības nozīmīgumu.

“Pieskārāmies arī taras depozīta [jautājumam] – vienojāmies, ka šo ideju atbalstām, bet vēl būs jāskatās detaļas,” sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs.

AP politiķis norādīja, ka šodienas sarunās starp abiem politiskajiem spēkiem neparādījās programmātiskas pretrunas.

Bordāns kritizē AP par “destruktīvu rīcību”

Apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) ar destruktīvu rīcību ir radījusi sajukumu valdības veidošanas procesā, aģentūrai LETA paziņoja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

JKP ceturtdien notika divpusējās tikšanās par valdības veidošanu ar “Jaunās Vienotības” pārstāvjiem. Bordāns pēc sanāksmes pauda, ka šī bija “laba saruna”, kura tika apspriestas topošās valdības prioritātes.

Politiķis uzsvēra, ka JKP joprojām ir gatava uzņemties valdības veidošanu un runāt ar politiskām partijām. Bordāns ir pārliecināts, ka partijām izdosies rast kopsaucēju, lai vienotos par jauno valdību.

Viņaprāt, pie risinājuma varētu nonākt, kad potenciālie partneri sapratīšot, ka JKP piedāvātais modelis bija loģisks un konkrētu jomu speciālisti sāks apspriest topošās valdības deklarāciju.

Bordāns kritizēja AP par “destruktīvu rīcību”. Ja AP nebūtu tā rīkojusies, tad jau šodien un vakar visu partiju speciālisti sēdētu pie galda un rakstītu kopīgu valdības deklarācijas projektu, uzskata JKP līderis. Tomēr tagad katra partija turpinot divpusējās sarunas un katra piedāvājot savas programmas.

Reirs: Valdības veidošana norit sarežģīti

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām valdības veidošanas process ir sarežģīts, tomēr topošās valdības stabilitāte ir svarīgāka nekā ātra tās izveidošana, pēc tikšanās ar Jauno konservatīvo partiju (JKP) aģentūrai LETA sacīja “Jaunās Vienotības” politiķis Jānis Reirs.

Reirs sacīja, ka ar JKP apspriestas politiskas prioritātes, un abas partijas piedāvāja savu redzējumu dažādās jomās. Viņš piebilda, ka sarunu process ir visai sarežģīts, jo iniciatīvu uzņēmušies trīs politiskie spēki. Katrai no partijām ir savs premjera kandidāts, tātad “Jaunā Vienotība” vērtē trīs piedāvājumus, norādīja Reirs.

“Mēs mēģinām rast kopsaucējus un neesam teikuši “nē” nevienai no politiskajām partijām,” turpināja politiķis. Viņš nekomentēja, kuras partijas piedāvājums “Jaunajai Vienotībai” šķiet labāks. To vērtēšot politiskā spēka valde.

Reirs akcentēja, ka sarunas turpināsies un ar katru apspriedi partiju pozīcijas tuvinās.