Santa Sokolova 
Madonā:
 “Manas mīļākās latviešu filmas ir “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un “Emīla nedarbi”. Tāpēc vairāk piesaista komēdijas, latviešiem tās tīri labi sanāk. Taču būtu interesanti paskatīties arī kādu latviešu šausmu filmu. Diemžēl mums tādu vispār nav!

Lasītākie

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals

Kokteilis

Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 cipariem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro 26

Farmācijas gigants “AstraZeneca” atzīst, ka viens no tās Covid-19 vakcīnas blakusefektiem var būt pat nāvējošs 7

Lasīt citas ziņas

Vajadzētu arī veltīt kādu filmu Imanta Ziedoņa dzejoļiem. Viņa dzeja ir burvīga, dziļa, un katram cilvēkam tā asociējas ar kaut ko īpašu. Nacionālais pasūtījums būtu laba doma, bet šaubos, vai tas iespējams, mūsu valsts ir skopa. Pagaidām Latvijas kino nozarei neredzu nākotni – vairs netiek uzņemtas tik labas filmas kā agrāk. Uzlabot stāvokli varētu lielisku režisoru iesaistīšana un interesants scenārijs – kaut kas jauns­, nebijis, pārsteidzošs.”

Inga Nikolajeva 
Gulbenes novadā:
 “Manā skatījumā šobrīd latviešu kino žanram nav noteicošā loma, galvenais, lai filma spētu aizraut. Būtu tikai apsveicami, ja par pamatu kādai kinofilmai ņemtu latviešu rakstnieka darbu, tādējādi veicinot patriotismu un atsvaidzinot varbūt piemirsta autora daiļradi. Noteikti atbalstu līdzekļu piešķiršanu kino nozarei un tā attīstībai, jo tādējādi tiek dota lielāka iespēja atrast jaunus talantus. Latvijas kino nākotne ir miglaina, uzlabot to varētu ar papildu līdzekļu piešķiršanu un jaunu talantu atklāšanu. Tas dotu jaunu dvesmu kino nozarei kopumā.”

Slovākija piešķīrusi aizsardzību Krievijas propagandas tīkla vadītājam

Kokteilis

VIDEO. “Tā mana dzīve” – Miks Galvanovskis papildina savu “BOHĒMAS DIENASGRĀMATU” ar skaistu pēcvārdu

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Ritvars Mālkalns 
Kalsnavas pagastā:
 “Esmu no tiem, kuriem vairāk patīk vecās filmas. Mūsdienās vajadzētu vairāk uzņemt filmas par vēsturi, piemēram, par strēlniekiem un leģionāriem. Ekranizēt varētu A. Grīna “Dvēseļu puteni”. Jau ierasts, ka Jānim Streičam sanāk labas komēdijas – viņš varētu uzņemt vēl kādu Rūdolfa Blaumaņa garadarbu. Vairāk vajadzētu uzņemt dokumentālās filmas par dzīvi un cilvēkiem laukos. Valstij savu naudu vajadzētu ieguldīt vēsturiskās filmās. Latvijas kino ir nākotne, jo mums ir gan labi aktieri, gan režisori. Naudu filmu radīšanai varētu piesaistīt no Latvijas uzņēmējiem un Eiropas kultūrfondiem.”

Mārcis Pallo 
Talsu novadā:
 “Es visvairāk vēlētos redzēt klasisko kino, arī mūsdienās uzņemtās vēsturiskās filmas un komēdijas. Latvieši varētu uzņemt mākslas filmu par barikāžu laiku, Otrā pasaules kara laikā izsūtītajiem uz Sibīriju, par vācu laikiem Latvijā. Nu jau var izveidot mākslas filmu arī par krīzes gadiem, tāpat varētu ekranizēt A. Deglava romānu “Rīga”. Es redzu latviešu kino nākotni un attīstību, tikai tam vajadzētu atvēlēt daudz lielāku budžetu un atbalstīt jaunos aktierus. Latviešu filmas visu laiku izskan pasaulē, bet mēs paši, latvieši, nemākam tās novērtēt, jo televīzija tiek piebāzta ar bezjēdzīgiem seriāliem. Latvietis nav izaudzis līdz kārtīga kino baudīšanai!”

Liene Badovska 
Jēkabpilī:
 “Kopumā vairāk skatos tieši latviešu kino. Visvairāk man patīk komēdijas un mistikas filmas. Ļoti gribētos, lai ekranizē Aleksandra Grīna darbu “Zemes atjaunotāji”. Šis darbs ir vēsturisks un būtu interesants vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vajadzētu arī uzņemt ģimenes filmu, tādu latviešu krājumā pavisam maz. Nākotne Latvijas kino noteikti ir, bet neesmu pārliecināta, vai pasaules mērogā. Varētu veidot kopražojumus – filmas par aktuālām tēmām visā pasaulē. Varētu kaut vai pārfilmēt un pārtulkot vecos labos “Vella kalpus”, jo nekur citur tādas filmas nav.”