Prieks par pašu rokām padarītu darbu ir nenovērtējams, pat ja spēki ieguldīti nelielas mazmājiņas celtniecībā. Un izrādās, ka šāds roku darbs tiek cienīts un novērtēts zagļu vidū. Šis mazliet amizantais stāsts par sirsniņmājiņas zādzību liek aizdomāties par cilvēku muļķību, jo cita izskaidrojuma tam gluži vienkārši nav.
Nav nekāds lielais pārsteigums, ka lietām, kuras nav aiz atslēgas vai vismaz pāris kameru uzraudzībā, diezgan regulāri mēdz pieaugt kājas. Arī Agneses īpašumā Ropažu novada “Ūlupjos”, kur lēnām top sievietes ģimenes māja, ik pa laikam pazūd celtniecības materiāli un citas mantas. Rūgtā pieredze iemācījusi visus vērtīgo vai nu pamatīgi ierakts zemē, vai vadāt līdzi, taču Agnese nekad nebūtu iedomājusies, ka kādam ienāktu prātā aizstiept mazmājiņu.
