Kaimiņi gaida ciemos! Ko izstādē “Balttour” piedāvās Lietuva un Igaunija 0
No 31. janvāra līdz 2. februārim Ķīpsalā jau 27. reizi notiks Starptautiskā tūrisma izstāde gadatirgus “Balttour”, kuras apmeklētājiem visdažādākos tūrisma piedāvājumus pasaules un Latvijas apceļošanai piedāvās vairāk nekā 860 tūrisma uzņēmumu, tostarp plaši būs pārstāvētas mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija.
Labjūte jūras tuvumā
Lai gan starp visām trim Baltijas valstīm Lietuvai ir visīsākā jūras krasta līnija (262 km, ieskaitot Kuršu līci), te koncentrējušies nozīmīgi ūdens atpūtas un veselības tūrisma galamērķi, tostarp “Atostogu parkas” – lielākais atpūtas un labjūtes komplekss valsts rietumos ar rekordlielu peldbaseinu skaitu (16) un septiņām saunām, nakšņošanu viesnīcā vai koku ieskautā guļbaļķu namiņā.
Komplekss atrodas Žibininkos Palangas nomalē sešus kilometrus no jūras, un te var izbaudīt unikālas, tostarp dzintara pirts programmas, SPA un fizioterapijas procedūras, piemēram, kāju un ceļgalu veselības uzlabošanai.
Pieejama arī procedūra “Minerāljūra” – pelde Lietuvā vienīgajā sertificētajā ģeotermālajā minerālūdens baseinā, kas apvienota ar ārstnieciskajām sapropeļa aplikācijām.
2020. gadā šajā atpūtas kompleksā plānots izbūvēt nefrītu pirti,
kurā parasto pirtsakmeņu vietā tiks izmantoti īsta nefrīta akmeņi, par kuru dziedinošo efektu atrodamas ziņas senajā medicīnā. Pirts sienas būs no sarkanā ciedra, kam piemīt antiseptiskas un dezinficējošas īpašības.
Te turpinās rīkot pirts kursus viena no labākajiem Lietuvas pirts meistariem Vlada Jokubauska vadībā, bet nākotnes plānos ietilpst jaunas viesnīcas un plašas konferenču zāles būvniecība.
Klaipēda – ne tikai dzintara pilsēta
30 kilometrus uz dienvidiem no “Atostogu parkas” nonāksim Lietuvas vienīgajā ostas pilsētā Klaipēdā, kuras vēsture izsenis bijusi saistīta ar vācu kultūru. Lai sajustu pilsētas auru, tās neatkārtojamo dzīves ritmu, noteikti šurp jāatbrauc uz kādu no daudzajiem festivāliem.
Jau pavisam drīz, 14.–16. februārī, svinot valsts 102. dzimšanas dienu, Klaipēda iemirdzēsies Gaismas festivāla ugunīs, tradicionāli jūlija pēdējās nedēļas nogalē ar Neptūna izkāpšanu krastā sāksies krāšņie Jūras svētki, bet 5.–9. augustā risināsies Starptautiskais folkloras deju festivāls “Eiropiāde”.
Nesteidzīgi pastaigājoties pa pilsētu, iespējams atrast vairākus desmitus interesantu skulptūru un vides objektu –
Mīlestības koku, Maģisko peli, Melno spoku, Kaķi ar džentlmeņa seju, kā arī vēsturisku pieminekli vienam no pirmajiem Lietuvas baikeriem Antanam Paškevičam-Poškum, kurš 1928. gadā kopā ar pazīstamo ceļotāju Matu Šalču ar motocikliem no Lietuvas devās uz Indiju.
Danes upes krastmalas skvērā noteikti jāiegriežas pavasarī, kad tur ziedēs japāņu ķiršu – sakuras – stādījumi, un jāapskata Atmodas laukums, ko pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā apsargājusi padomju armija, kad tur vēl atradies Ļeņina piemineklis, kas nu pārvietots uz “Grūto parkas” pie Druskininkiem.
Jaunajā tūrisma sezonā varēs izmēģināt romantisku nakts braucienu pa Danes upi cauri Klaipēdai
ar rokām darinātām koka kanoe laivām, piešķirot piedzīvojumam lielāku intimitāti. Savukārt Olimpiskajā baseinā (7400 m²) ar 50 metru peldēšanas celiņiem un paceļamu dibenu, trim pirtīm un ledus istabu iekārtota šahta (9 x 8 m), kur apgūt niršanas prasmes.
Ne vairs pelēkā tūrisma pele
Par uzrāvienu Pluņģes tūrisma attīstībā uzskatāms 2009. gads, kad pilsēta tika pasludināta par Lietuvas kultūras galvaspilsētu un atklāti trīs jauni kultūras tūrisma maršruti – muzikālo, reliģisko un industriālo objektu apskatei.
Šobrīd neapšaubāmi pievilcīgākie pilsētas apskates objekti ir plašais 18. gs. parks un neoklasicisma stilā celtā kņaza Mīkola Oginska pils (1879), kuras cēlāji iedvesmojušies no Versaļas pils Francijā.
Tajā iekārtots Žemaišu mākslas muzejs, eksponējot arī trimdas lietuviešu mākslinieku darbus,
tostarp kokgriezumus un kalumus. Staļļos iekārtota koncertzāle, kur ik vasaru notiek starptautisks komponista M. Oginska mūzikas festivāls ar pasaulslaveno Oginska polonēzi obligātajā programmā, ko visi klausās, stāvot kājās.
Apmeklējot izstādi “Balttour 2020”, Pluņģes ekspozīcijā varēs nogaršot gan žemaišu ēdienus, gan izzināt šī reģiona vēsturi un kultūru, jo arī pilsētas apkaimē daudz ko redzēt, piemēram, Aukstā kara muzeju bijušajā PSRS ballistisko raķešu palaišanas šahtu kompleksā un vienīgo “Mardi Gras” (maskošanās) ekspozīciju Lietuvā.
Dabas mīļotājus gaida Žemaitijas nacionālais parks, enerģētiskie labirinti un atpūta pie Plateļu ezera.
Kuresāre vilina sportotājus
Tā kā Latvijai nepieder neviena sala jūrā, saprotams, kādēļ mūs tik ļoti pievelk Igaunijas salas.
No vairāk nekā diviem tūkstošiem uzskaitīto, apdzīvotas ir 19 salas,
bet par nopietniem tūrisma galamērķiem uzskatāmas vien piecas sešas, starp kurām īpaši izceļas divas lielākās – Sāremā (2673 m² – 23. lielākā Eiropā) un Hījumā (989 m²), kuras būs pārstāvētas arī “Balttour 2020”.
Īpaši jāsaausās aktīvā dzīvesveida piekritējiem, jo pirmoreiz Igaunijas vēsturē Sāmsalas vienīgā pilsēta Kuresāre ir pasludināta par vienu no šā gada Eiropas Sporta pilsētām, un tas nozīmē, ka te notiks daudzi skriešanas, riteņbraukšanas un citi sporta pasākumi, arī Sāremā rallijs. 15.–17. maijā maratona un pusmaratona sacensības “Liise jooks” notiks arī Roņu salā.
Igauņu jokotava
Pavisam nesen Kuresāres apskates objektiem pievienojusies “Thule Koda” –
Alternatīvā vēstures muzeja ekspozīcija, kas ironiski iepazīstina ar Sāremā īpašo lomu pasaules vēsturē,
izsekojot seno grieķu zemju pirmatklājēja Pīfeja mītiskajam ceļojumam un iesaistot apmeklētājus dažādās rotaļās.
Muzejā netrūkst smieklīgu, paradoksālu eksponātu, taču tie jāuztver kritiski, atceroties muzejnieku teikto: “Neticiet visam, kas jums tiek rādīts!” Muzejā ir arī kinozāle un glabājas desmit mīti par Sāmsalu, kuros uzdzirkst savdabīgais igauņu humors.
Lūk, mītā par Sāmsalas alu ir teikts, ka alus recepte atzīta par labu esam, jo muižkungi no tā trīs dienas bijuši pillā. Recepti gan neviens nezina, jo aldaris to ir apēdis, taču alus vienalga ir labs – nestāv ilgāk par divām dienām, jo kāds šajā laikā jau ir paspējis to izdzert.
Ir mīti arī par Kāli meteorīta krāteri, Raimonda Valgres sarakstīto Sāremā valsi, kadiķiem, akmens žogiem, vējdzirnavām, sievietes nabu un Lielo Tellu – Sāmsalas varoni –, kura trīsmetrīgā roka rotā muzeja fasādi, un ir iecienīta bērnu fotosesiju vieta.
Leģenda vēsta, ka Tellam paticis te uzturēties, jo tieši no šejienes viņš atklājis īsāko ceļu līdz Roņu salai, kur atradies viņa kāpostu lauks.
Kad Tella sieva Pireta kūrusi uguni, Tells pusstundas laikā mērojis jūras ceļu līdz Roņu salai un atpakaļ un atgādājis sievai svaigus kāpostus tieši tad, kad ūdens katlā sācis vārīties.
Svētki un svinības
Katru gadu Kuresārē notiek dažādi festivāli un kultūras pasākumi. Šogad tradicionālajās Sāmsalas operas dienās viesosies Horvātijas Nacionālais teātris no Zagrebas un līdzās tādām operas klasikas pērlēm kā V. A. Mocarta “Burvju flauta”, G. Doniceti “Lucia di Lammermoor” un Dž. Pučīni “M-me Butterfly” būs unikāla iespēja noskatīties pasaulē ārkārtīgi reti uzvesto Džoakino Rosīni operu “Ezera jaunava” (“La donna del lago”).
Šovasar neiztiks arī bez populārā ielas piknika, kad pilsētas galvenās ielas posmā tiek salikti gari galdi un cilvēki nāk mieloties.
Savukārt Pilguses muižā uz ziemeļrietumiem no Kuresāres, iespējams, tiks atzīmēti divsimt gadi, kopš atklāta Antarktīda,
jo šajā muižā bērnību pavadījis viens no tās atklājējiem jūrnieks Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens, Krievijas cara flotes admirālis.
Arī nākamais muižas īpašnieks Karls Pontus fon Nolkens bijis slavens jūrnieks, kurš divreiz kuģojis apkārt zemeslodei. Pašlaik muižā darbojas SPA komplekss un konferenču centrs.
Jaunums – Vēja tornis
Šopavasar Hījumā salas pilsētā Kainā tiks atvērts piedzīvojumu centrs “Vēja tornis”, kura sešos stāvos (200 m²) izvietotā ekspozīcija vēstīs par salas dabu, vēsturi un vietējo kultūras mantojumu.
Izziņas ceļojums apmeklētājiem sāksies ar Hījumā zemūdens pasaules iepazīšanu, salas izcelšanās vēsturi, turpinot ar apvidus daudzveidīgajiem apskates objektiem un atrakcijām, kas palīdzēs labāk izprast salinieku tradicionālo dzīvesveidu, valodu un jokus.
Tornī atradīsies arī jautrā zona, kurā bērni varēs izmēģināt dažādas spēles, un 23 metrus augsta kāpšanas siena, kas piemērota gan ambicioziem alpīnistiem, gan bērniem un pusaudžiem. Hījumā stends izstādē “Balttour 2020” neliks vilties, jo tajā būs iespējams gūt ieskatu arī salinieku ēdienkartē, tostarp nogaršot neparasto zivi šokolādē.
