Kam t. s. sīkpartijas sagādā galvassāpes 0
Iebildums lasītājam, kurš “LA” 27. augusta zvanu slejā nicīgi izteicās par mazajām partijām, tās nosaucot par sīkpartijām.
Sākot pārdomas par sīkpartiju tēmu, jāieskatās Satversmes 102. panta tekstā: “Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.” Tātad tāds jēdziens kā “sīkpartija” konstitūcijā nemaz nepastāv. Tāpēc uzskatu, ka vārds “sīkpartija” tiek lietots kā lamu vārds. Var būt partijas: biedru skaita ziņā – mazskaitlīgas, ietekmes ziņā – nepamanāmas, nākotnes izredžu ziņā – daudzsološas. Bez šaubām, šādas partijas pārsvarā pastāv bezkaislīgos reģistros, partiju vadītāja trauksmainajā sirdī un iedzīvotāju daļas sakaitētajos prātos līdz galvassāpēm un publiskai žults izgāšanai – nost!
Redzams, ka no biedru skaita ziņā nelielu partiju pastāvēšanas nav nekāda taustāma labuma. Bet nav arī nekāda nīdējama ļaunuma. Ņemot to vērā, jāpadomā, vai vajadzīga tāda publiska apvainošana, lamāšana, cenšanās nosaukt to iespējami aizskarošākā vārdā. Tas nav nedz audzinoši, nedz tālredzīgi, nedz sabiedriski noderīgi.
Tādās reizēs, kad pār lūpām gatavi plūst dzēlīgi vārdi mazo partiju virzienā, lai pārdomām noder izcilā demokrāta Jāņa Čakstes savulaik teiktais, ka Latvija izaugusi no biedrībām un ikviens, kas dara kaut ko biedrībā, dara valstij! Tātad Latvijas Republikai.
