Dārzniece skaidro – kāpēc dārzā labāk stādīt kailsakņu stādus nevis tos, kas podiņos? 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Vēlos iestādīt dārzā jaunus kociņus. Kailsakņu stādi ir lētāki. Bet varbūt podos nopērkamie ieaugsies labāk?” – jautā Nadīna Krustpilī.
“Ja jāizvēlas, es noteikti ieteiktu stādīt kailsakņus. Augļukoki podos – tas ir tikai komercijas triks, lai varētu tirgot un stādīt visu sezonu vai paglabāt augus, ja nav zināma stādīšanas vieta,” ir pārliecināta stādaudzētāja Janīna Kursīte no stādaudzētavas “Ziediņi”.
Viņa uzskata, ka augļukoki jāstāda tikai pavasarī un rudenī, turklāt pērkot kailsakņus. Ne tāpēc, ka tie ir lētāki, bet tie, brīvi augot augsnē, ir izveidojuši bagātīgu, plašu sakņu sistēmu. Arī virszemes daļas, vainagi ir ievērojami lielāki nekā vienaudžiem, kas sezonu pavadījuši podos. Vasarā augsnē augošie arī tā necieš no mitruma un karstuma.
Turklāt kailsaknim var labi novērtēt sakņu sistēmu. Pērkot podā, var gadīties visādi brīnumi.
Rudens ir stādīšanai ļoti labvēlīgs laiks, jo stādi nav jālaista. Pietiks tikai ieliet spaini ūdens stādīšanas bedrē. Tie ieaugsies labi, saknes agri sāks dzīvot un veidot jaunās spurgaliņas.
Stādaudzētāja rudenī iesaka stādīt arī iegādātos kauleņkokus. Pieredze liecina, ka nav tik traki, kā agrāk uzskatīja, un nav pierādījies, ka rudenī stādītie ietu bojā vairāk, nekā pavasarī dēstītie (tad ir citas problēmas).
Jaunos kociņus apgriež pavasarī, kad var novērtēt, cik ļoti dzinumi cietuši salā.
Ja nepagūst kailsakņus iestādīt, tos slīpi pierok augsnē.
