Kāpēc sīpoli pūst no starpkārtas? 0
“Sīpoliem ārējā miza dzeltena, sausa un spīdīga, zem tās balta, cieta sīpola kārta, tad – viena sapuvusi, pēc tam atkal sīpols kā sīpols. Kāpēc pūst no starpkārtas?” Sarma Žarčinska Rīgā
Sīpolu puvi izraisa sēne (parasti Botrytis allii) vai bakteriālā infekcija. Patogēni biežāk saglabājas augsnē uz augu atliekām, sēņu infekcija var būt arī stādmateriālā – sīksīpolos.
Vasarā, augšanas laikā, izraisītāji nonāk uz sīpolu lapām (mēs tos saucam par lokiem), un sākas micēlija vai baktēriju kolonijas attīstība. Vispirms tā norisinās tieši uz inficētās lapas, bet ar laiku virzās dziļāk audos vai izplatās lapas virspusē. No jauna izveidojušās sporas inficē pārējās lapas un citus augus. Sīpola bumbuli veido lapu pamatnes, būtībā ir tā: cik sīpolam ir loku, tik arī zvīņu (sauso un sulīgo). Sanāk, ka infekcija sīpolā iekļūst no lapas, uz kuras nokļuvusi vēja, kukaiņu vai lietus lāšu atnestā spora. Tieši tāpēc veselo, balto zvīņu vidū sākumā mēdz būt viena, vēlāk – vairākas puves bojātās zvīņas. Puvei attīstoties, tā izplatās arī uz blakus zvīņām, līdz beidzot sapūst viss sīpols.
Puves attīstību veicina mitrums un siltums, optimālā ir +22…+25 °C temperatūra. Uzglabājot sīpolus sausā, vēsā vietā, puves attīstība noris lēnāk, tāpēc tās pazīmes ievēro agrāk – pirms sīpols sapuvis pilnībā.
