Ja nākotnē Krievija mēģinās uzbrukt Ukrainai, tai nāksies maksāt augstu cenu – politiskās un ekonomiskās sekas būs tālejošas, tā pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu preses koferencē apliecināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš uzsvēra, ka alianse turpina sekot līdzi situācijai uz Ukrainas robežas un šībrīža situācija rada bažas.

Lasītākie

Kas to būtu domājis? 9 lietas, kas deviņdesmitajos bija ikdiena, bet tagad kļuvušas par turīgo privilēģiju

Dzīvoklis Jūrmalā ar skatu uz jūru sajūsmina cilvēkus līdz brīdim, kad viņi ierauga tā cenu

Veselam

Ne tikai atmiņas zudums: ārsti atklāj sešas slēptās demences pazīmes, kuras bieži tiek ignorētas

Lasīt citas ziņas

Pēc Stoltenberga paustā, šī ir pirmā reize, ka Krievija koncentrē savus spēkus uz robežas bez jebkāda iemesla, provokācijām, izmantojot tankus, militāro tehniku, bezpilota lidaparātus un iekārtas, kas paredzētas dažādiem elektroniskiem uzbrukumiem. Turklāt pie robežas atrodas aptuveni 10 000 karavīru. “Šāda veida spēku koncentrēšanai nav pamata, tai nav argumentu un iemeslu. Krievijai ir jābūt atklātākai, jāsamazina spriedze un jācenšas tā deeskalēt. NATO attieksme pret Krieviju paliek nemainīga. Mēs turpināsim strādāt pie aizsardzības un nepieļausim konfrontāciju, saglabājot dialogu ar Krieviju,” pauda NATO ģenerālsekretārs.

Šonedēļ Rīgā notiek NATO valstu ārlietu ministru sanāksme.