Monika Zīle: Karinas Sprūdes sindroms – Merkele ar Elizabeti II drīz sacentīsies par iespēju viņai pienest kafiju 37
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Augstprātība, uz iedomības pamata balstīta godkāre un lepnība ir nešķiramas draudzenes.” Pjērs Ogists Bomaršē
Teiciens, ka pravieši savā dzimtenē nebauda cieņu, nav radies tukšā vietā, – liecina ar 13. Saeimas deputāti Karinu Sprūdi notikušais.
Pēc tālrādes sižeta par šīs kundzes konfliktu Polijas muitā sociālajos tīklos sabira jautājumi: kas viņa tāda? Te nu mēs esam!…
Kā var nepazīt neatkarīgā parlamentārieša Alda Gobzema tapinātās partijas “Likums un kārtība” valdes locekli, kas pēc īsa praktikuma “Saskaņā” iekļāvās “KPV LV”, dabūja 13. Saeimas deputāta mandātu un kopā ar dažiem domubiedriem ievadīja šī politiskā spēka sagraušanu?!
Šobrīd K. Sprūde, izmantojot nevienai frakcijai nepielaulātās statusu, darbojas ar tādu atvēzienu, ka vāciete Merkele kopā ar britu Elizabeti II drīz sacentīsies par iespēju viņai pienest kafiju. Diez, Eiropā ir kāda vieta, kur cilvēki nesapņotu satikt Sprūdes kundzi?
Nopietni! Pēc viņas tvīkst pat šķietami labklājības virsotni sasniegušajā Šveicē, kurp deputātei beidzot izdevās aizlidot pa nedēļas nogales brīvo lodziņu starp citiem rokasspiedieniem potenciālo vēlētāju auditorijās.
Bez šaubām, vizītes saturs un tas, vai dienaskārtībā laimējās izbrīvēt kādu mirkli Ļeņina taku apmeklējumam un satikt tur Iļjiča astrālo tēlu, ir noslēpums.
Gaismā nākusi tikai banālā “Rolex” iegāde, kas, lidojot cauri Polijai, nebija deklarēts un sagādāja Sprūdes kundzei kreņķus.
Nevar jau zināt, kā viss tur beigtos, ja vien mūsu dāma nepavicinājusi diplomātisko pasi: “…un tad viņi saprata, ka neesmu jau es tur parastais mirstīgais…” tā piedzīvoto atstāsta deputāte.
Bet gana ironizēts. Arī Karinas Sprūdes jaunā politiskā tēva Gobzema kvēlie un visnotaļ smieklīgie sabiedrotās aizstāvēšanas argumenti lai paliek citai reizei.
Kopā ar secinājumiem, ka privātos braucienos nav ētiski plātīties ar dokumentu, kurš izmantojams valstiskos dienesta komandējumos. Visa notikušā esence ir un paliek “neesmu jau tur parastais mirstīgais”.
Šai izpausmei varētu piešķirt nosaukumu “Karinas Sprūdes sindroms”, lai turpmāk bez liekvārdības raksturotu darbības, kur politisko gaisotni knapi apostījušais izpaužas bez bremzēm tik neapvaldītā lepnībā, ka rodas aizdomas par garīgo līdzsvaru.
Bet šajā ziņā ar Sprūdes kundzi viss ir kārtībā. Viņa vēl tikai nav iemācījusies slēpt, ka nākusi politikā vien tāpēc, lai nebūtu “parastais mirstīgais”, un citu mērķu nav. Jēkaba ielā nonākot, K. Sprūde jūtas piepulcējusies citai kastai. Un diemžēl ne tikai viņa vienīgā…
Nav izslēgts, ka “parastie mirstīgie”, kam īsa atmiņa, iebalsos K. Sprūdi arī 14. Saeimā, un viņa tad apgūs iemaņas veidot pareizās definīcijas, ar kuru palīdzību pieredzējušāki politiķi no pašu sabrūvētās darvas izlien balti un pūkaini.
Piemērs nav tālu jāmeklē. Necik sen Daniels Pavļuts strikti uzsvēra, ka Veselības ministrijas un tās pakļautības amatpersonu bezatbildības dēļ savlaicīgi nepasūtītās vakcīnas, par kuru trūkumu tiek maksāts ar dzīvībām, ir KĻŪDA.
Pēc principa – ai, kuram negadās!… Kaut gan labi zinām, ka sodu saņem ikviens, kura nolaidības, paviršības vai bezdarbības dēļ kāds miris.
Turklāt Pavļuta kunga definētais nevainīgais misēklis, tagad izpaužoties arī vakcinācijas haosā, rada konkrētus zaudējumus tautsaimniecībai, ja vien valdība saņemtos tos aprēķināt, beidzot vaļējām acīm paskatoties “kļūdas” atbaidošajā ģīmī.
Ja šī koalīcija un valdība nevēlas palikt Latvijas politikas vēsturē kā viens liels “Karinas Sprūdes sindroms”, tai vajadzētu atrast kripatu drosmes un ierosināt godprātīgu tiesisku “vakcīnu sāgas” izmeklēšanu.
Gluži visi tās gali tomēr nav noslīcināti tik dziļos ūdeņos, kā veselības ministrs cenšas iestāstīt.
