Karogi plīvos arī 21. augustā 0
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakar, skatot grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, papildināja to dienu sarakstu, kad pie mājām jāizkar karogs ar 21. augustu – konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas tiesisko statusu” pieņemšanas dienu. Šādu grozījumu ierosinājusi Nacionālās apvienības Saeimas frakcija.
“Diemžēl mūsdienās 21. augusta nozīmi aizēnojuši citi notikumi un šis datums ir tāds kā nenovērtēts vai piemirsts. Piemēram, daļa sabiedrības lielāku uzsvaru liek uz 4. maiju, kaut arī 21. augusta notikumi vēsturiski ir daudz būtiskāki,” uzskata viena no likumprojekta autorēm – Izglītības komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa (NA). Likuma jaunā redakcija nosaka, ka Latvijas valsts karogs jāizkar 1. maijā, 4. maijā, 21. augustā, 11. novembrī un 18. novembrī.
Latvijas valsts karoga likums atvērts grozījumiem, lai sakārtotu jautājumus par valsts karoga lietošanu pie Valsts prezidenta rezidences un Rīgas pils Svētā gara tornī. Piemēram, ietvert likumā nosacījumu, ka valsts karogu Rīgas pils Svētā gara tornī var lietot arī remontdarbu laikā.
1990. gada 4. maijā tika pieņemta Augstākās Padomes deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” , ar kuru tika atjaunota Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un paredz veidot īpašu valdības komisiju sarunām ar PSRS par neatkarības atjaunošanu. Taču pēc pusotra gada Maskavā notika pučs, tādēļ 1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas tiesisko statusu”, nosakot, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversme. Kopš tā laika vēsturnieki, eksperti un politiķi strīdas, kurš bijis īstais neatkarības atjaunošanas datums.
