Karstā ūdens rēķini 0
“Pa vasaru dzīvojam vasarnīcā un mājās neizmantojam vannas istabas dvieļu žāvētāju (“čūsku”). Sanāk par velti maksāt. Vai to var atvienot? Vai ir jāmaina ūdens skaitītājs, ja to vispār nelieto?” Vija Valmierā
Lai karstais ūdens iedzīvotājiem būtu jebkurā brīdī pieejams, tas, uzsildīts līdz 50 grādiem, nepārtraukti cirkulē pa caurulēm, tai skaitā arī pa čūsku. Šajā laikā ūdens neatkarīgi no patēriņa atdziest un nepārtraukti atkal jāuzsilda. Norēķins par šo sildīšanu ir maksa par siltā ūdens cirkulāciju (vai dvieļu žāvētāju!), ko aprēķina pēc termiņa principa – par laiku.
Otrs norēķinu veids par karsto ūdeni ir maksa par patēriņu, ko veido reāli izlietotais ūdens. To aprēķina pēc plūsmas principa, proti, cik patērē, tik maksā! Abi aprēķini – termiņa un plūsmas, veido kopējo samaksu par karstā ūdens izmantošanu. Mājas īpašnieki ar karstā ūdens piegādātājiem par cirkulācijas vai patēriņa proporcijām var vienoties, taču jebkurā gadījumā abu maksājumu summai jāsaskan ar siltuma skaitītāja rādītājiem. Protams, iedzīvotājiem, kuri patērē daudz karstā ūdeni, ir izdevīgāka lielāka samaksa par cirkulāciju, savukārt tiem, kuri ekonomiski tērē silto ūdeni, gluži pretēji! Diemžēl no samaksas par cirkulāciju nevar atteikties atsevišķa dzīvokļa īpašnieks, jo siltā ūdens apgādes sistēma ir mājas sastāvdaļa, kopīpašums. No šī pakalpojuma var atteikties tikai visi, īpašniekiem par to nobalsojot sapulcē.
– Ūdens skaitītāju nomaiņa ir noteikta pēc termiņa, nevis plūsmas principa, – uzsver “Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas” valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, – Aizslēgtā mājā ūdens skaitītājs var stāvēt kaut desmit gadu, bet, tikko caur to sāk plūst ūdens, skaitītājam jābūt nomainītam saskaņā ar noteikumiem.
