Laīkus sagatavoties izaicinājumiem. Kas sagaida dārzeņkopjus nākotnē? 0
Autore: Mārīte Gailīte
Šis gads nav bijis viegls visiem lauksaimniekiem, arī dārzeņkopjiem. Ieildzis auksts un sauss pavasaris, salnas maijā aizkavēja sēju un uzdīgšanu, vietām burkāni un galda bietes uzdīga nevienmērīgi divos trijos stāvos. Daži zemnieki sūdzējās, ka salnas būtiski bojāja priekšlaikus izstādītus agro dārzeņu dēstus. Kopš jūnija sākuma stāvoklis uzlabojās un lielākā daļa dārzeņu auga un izauga labi, pat siltumprasīgie ķirbji saņēmās un deva ražu. Rucavā septembra sākumā pat novāca vietējos arbūzus. Diemžēl vairākās vietās Latvijā lietus sākās jau augustā un ar īsiem pārtraukumiem turpinājās lielāko septembra daļu un oktobrī, būtiski traucējot ražas novākšanu. Kaut arī dārzeņu ražība šogad bija zemāka (atskaitot galviņkāpostus) nekā pērn, tomēr novākt 40–70 t/ha no pārmitriem vai pat applūdušiem laukiem tik tiešām nav viegli.
Ko varam darīt?
Vispirms pārdomāt, kas tieši manā saimniecībā būtu uzlabojams ar iespējami mazākām investīcijām. Šeit izdevīgākā stāvoklī atrodas vidējās un mazās saimniecības, kam nav lielu kredītsaistību un kuras var brīvāk manevrēt ar pieejamiem finanšu līdzekļiem.Turpmāk daži ieteikumi, kā rīkoties, lai pasargātu savus sējumus un stādījumus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem.
Aukstā laikā jānodrošina siltums
Siltumu mīlošiem augiem jānodrošina siltums. Laukā var izmantot melno mulčplēvi (tā iesilda augsni un ierobežo nezāļu augšanu) un plēves vai agrotīkla segumu. Šādi audzējot, šogad pirmos gurķus Trikātā un kabačus Bauskas novadā vāca jau jūlija sākumā.
Ne tikai gurķus, tomātus un paprikas, arī zemenes un pat avenes var audzēt plēves siltumnīcās. Tas paildzina ražas vākšanas periodu, palielina darba ražīgumu vākšanas laikā, paaugstina preces kvalitāti un pagarina realizācijas laiku. Zemeņu un aveņu audzēšana plēves siltumnīcās var būt laba niša nelieliem dārzeņu audzētājiem un, protams, augļkopjiem. Jāteic, ka modernā zemeņu audzēšanas tehnoloģija būtiski atšķiras no tradicionālās un prasa no audzētāja specifiskas zināšanas par ūdens kvalitāti, mēslošanas shēmām, barības šķīduma pagatavošanu un mikroklimata nozīmi. Daudzi arī nelielie gurķu un tomātu audzētāji Latvijā jau izmanto šādas zināšanas savā ikdienas praksē, un tas liek domāt, ka tieši dārzeņkopji pirmie sāks audzēt siltumnīcās zemenes un avenes. To veicinās arī konkurence ar siltumnīcu lielsaimniecībām, kas jau šodien nodrošina 80–90% vietējo gurķu un tomātu kopražas.
Sausums liek domāt par laistīšanu
Par laistīšanas nozīmi tiek runāts jau gadu desmitiem, bet to izmanto tikai daži zemnieki. Laistīšana ir sevišķi nepieciešama sezonas sākumā, sēklu dīgšanas laikā, jo no vienmērīgas uzdīgšanas ir atkarīga herbicīdu lietošana un tās efektivitāte. Laistīšana aizsargā arī no salnām. Mūsu klimatiskajos apstākļos var gadīties, ka laistīt nāksies tikai vienu vai divas reizes sezonā, bet tas var nodrošināt būtisku ražas pieaugumu. Piemēram, pērn dažas saimniecības Bauskas novadā novāca par 30% zemāku galda biešu ražu, nekā vajadzētu, tikai tāpēc, ka pēdējās uzdīgušās bietes nepaspēja pietiekami izaugt līdz ražas novākšanai. Vienmērīgu sēklu dīgšanu veicina arī iediedzētās sēklas. Latvijas sēklu tirgū tās jau 20 gadus piedāvā gandrīz visas dārzkopības firmas. Jaunā Bejo sēklu apstrādes tehnoloģija B-Mox ievērojami palielina un paātrina burkānu sēklu uzdīgšanu nelabvēlīgos apstākļos.
Šķirnes ar spēcīgu sakņu sistēmu labāk pacieš gan sausumu, gan pārmērīgu mitrumu. Tādas ir visu sēklu firmu piedāvājumos, šai īpašībai jāpievērš uzmanība, izvēloties un pasūtot sēklas. Pareiza mēslošana arī veicina augu izturību pret sausumu un nelabvēlīgiem apstākļiem. Sevišķi svarīgs ir nodrošinājums ar kāliju, kalciju, sēru un magniju un šo elementu pareiza proporcija. Regulāri veiktas lapu sulas analīzes palīdz laikus ievērot disproporciju un veikt mēslošanu caur lapām ar pareizu līdzekli. Jau vairākus gadus šādu pakalpojumu piedāvā firma Omex (Latvijā tās mēslošanas līdzekļus izplata SIA Agrimatco), un daudzi zemnieki to izmanto.
Pārmitrs laiks ietekmē augsnes struktūru
Visi zina, ka darbi pārmitrā zemē būtiski sabojā augsnes struktūru. Sevišķi bīstama ir smagā tehnika, ko lieto graudkopji, – smidzinātāji un kombaini. Daudzi dārzeņkopji augusekas dēļ mainās laukiem ar kaimiņiem graudaudzētājiem, tāpēc šī problēma ir aktuāla visiem. Lielai daļai lauksaimniecības tehnikas ir šauras riepas, lai varētu izbraukt iespējami šaurākas rindstarpas. Ārzemēs zemnieki mēdz mainīt tehnikai riepas un riteņus, braucot pa slapjiem laukiem ar platām riepām un zemu gaisa spiedienu tajās, lai iespējami mazāk bojātu augsnes struktūru. Pastāv arī tehniskā iespēja aprīkot riteņus ar kāpurķēdēm, arī šo risinājumu plaši izmanto Holandē, Beļģijā un Vācijā. Protams, tas prasa naudas līdzekļus un laiku tehnikas pāraušanai. Bet vai dubļos samocītas tehnikas remonts un nenovāktas ražas vērtība to neatsver? Katram saimniekam jāizlemj pašam, atbildes var būt dažādas.
Ir svarīga augsnes struktūras uzlabošana. Laukos, kur kartupeļus un bietes par visām varītēm vāca 2014. gada rudenī, arī šogad situācija nebija labāka. Latvijā lielai daļai lauku ir nelīdzens reljefs. Visi zina, ka nogāzēs rindas jāorientē slīpumam šķērsām, tomēr neviens to nedara. Tāpēc augsnes mitrums rindā nav vienāds, kaut kur augi cieš no sausuma, citur no mitruma, nevienādi dīgst un attīstās, un visbeidzot mitrā laikā ražu nav iespējams novākt arī nosacīti sausā lauka daļā. Meliorācijas sistēmas ir lielā mērā sabojātas, tās jāatjauno. Labi, ka Zemkopības ministrija izprot šo problēmu un tam pieejams atbalsts, labi, ka LLKC rīko mācības par meliorācijas sistēmu atjaunošanu, tas ir kopīgs darbs, bez kura tālāka pastāvēšana nav iespējama.
