Anda Līce: Kas zem baltajiem krekliem? 22
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Priekšvēlēšanu reklāmas internetā cenšos neskatīties, tomēr pamanu baltos kreklos kā zaldātus ierindā stāvošus partiju kandidātus, dzirdu tik biedējoši patētiskus vārdus, ka pat sabīstos un meklēju kaut ko nomierinošu – sarunas ar viediem cilvēkiem vai labu mūziku. Kaut arī dzīvojam kopējā valstī, mums katram tomēr ir savi individuālās aizsardzības līdzekļi.
Esmu gājusi uz visām vēlēšanām un darīšu to, kamēr vien spēšu, jo tas ir viens no pilsoņa pamatpienākumiem, ko paveikt spēj ikviens. Savādi, ka trīsdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas tik daudzi to vēl nav sapratuši. Vēl jo dīvaināk ir, ka ar savu nepiedalīšanos izglītoti un sabiedrībā zināmi cilvēki pat lepojas.
Viņi ir īsta dāvana manipulētāju rokās, jo prot atraktīvi runāt no tribīnēm un attaisnot jebkuru savu rīcību, nepiedalīšanos ieskaitot. Manā jaunībā tādus apveltīja ar epitetu “brīnišķīgais idiots”. Jēdziens “pienākums” tiesību jūrā šodien diemžēl ir tā izšķīdināts, ka var nākties norakstīt vairākas paaudzes, bet tas nozīmē – arī valsti.
Ukrainā dzīvo ļoti daudz Kremlim simpatizējošo, kuri karā tieši nepiedalās, bet nogaida un šodien stipri nervozē. Viņus apzīmē ar vārdu “ždun” – gaidītājs. Tādu ir ne mazums arī Latvijā, viņi vēro, uz kuru pusi pūš politiskais vējš, kāds pasaulē ir spēku samērs, un atbilstoši pieskaņo savu uzvedību. Uzvedība un attieksme nav viens un tas pats, uzvedība izriet no izdevīguma, attieksme – no pārliecības. Tieši šādus gaidītājus Kremlis visā postpadomju telpā vienmēr ir atbalstījis un licis uz viņiem lielas cerības.
Latvijas politiskais lāsts jau no paša sākuma ir neskaitāmās sīkpartijas, kuras, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, politikāņi pavairo veģetatīvi, un katrā puslīdz nopietnā partijā tās atšķaidīšanai un sašķelšanai iesakņo pa nolūkotam spraudenim vai nolieksnim. Ar to, ka partijās būs kādi implanti, ir jārēķinās arī šajās vēlēšanās. Ko sacīt, kad virs Latvijas atkal riņķo, tiesa gan, jau krietni apvītušie un sirdsapziņu ne reizi vien pret Krievijas piedāvātiem labumiem iemainījušie izbijušie amata vīri? “Cilvēki, esiet modri!” Tagad ir laiks viņu darījumus un nodarījumus nevis aizmirst, bet atcerēties, jo viņu valstij nodarītais posts nemaz nav aprēķināms. Manu izvēli šajās vēlēšanās noteiks trīs punkti: attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, pret kultūru un izglītību un pašu kandidātu izglītības līmenis un viņu līdzšinējais veikums. Ir atmetamas partijas, kuru programmās kultūra, ar kuru taču “homo sapiens” sākas, pat nav pieminēta. Runa nav par baltiem krekliem, bet par sirdsapziņu, kas zem tiem.
