Kauleņkokiem patīk vējā 0
“Dažādi speciālisti iesaka augļukokus, sevišķi ķiršus, stādīt no vējiem pasargātā, saulainā dārza vietā. Taču ko darīt, ja tādas vietas nav?” interesējas Gints Zaubē.
Raža labāka apvējotiem kokiem
Guntis Kormis praksē pārliecinājies, ka aizvējā augļukoki labi aug, taču raža ir mazāka un sliktāka nekā tiem kokiem, kuri aug vietā, kur tos labi apvējo vēji.
Viens no iemesliem – aizvējā stādītajiem kokiem sliktāk nožūst rasa un mitrums, kas ir labvēlīga vide dažādu slimību rosinātājiem, sevišķi dažādām puvēm. Pat šķietami cimperlīgie kauleņkoki labāk ražo klajā vietā, nevis iespiesti starp citiem dārza kokiem.
Ja klajā vietā ir tik spēcīgi vēji, ka to ietekmē koki aug slīpi, situāciju glābs vējlauzēju stādījumi. Augļukokiem īpaši labvēlīgas ir lazdas un alkšņi. Lazdas veicina laba mikroklimata veidošanos dārzā, turklāt rudenī būs riekstu raža, bet vasarā maikstis derēs dažādu augu balstiem.
Stādmateriālu var sarakt mežmalās, košumam iegādājoties kādu lazdu ar skaisti sarkanu lapojumu. Taču lazdas ieaugas lēni, dzīvžogs taps vairākos gados. Kad ieaugušās, tās aug ātri, var arī apzāģēt – ataugs strauji.
Visātrāk un lētāk vējlauzēja joslai derēs alkšņi. Stādus var sarakt vai sēt, jo pat no sēklas sezonas laikā izaugs prāva vica. Praksē pierādījies, ka alkšņi izdala fitoncīdus, kas labvēlīgi ietekmē augļukoku veselīgumu, nomāc dažādas slimības. Turklāt resnākos alkšņus var zāģēt malkai, tie ataugs pamatīgi gari krūmi jau vienā gadā.
