Klaipēdā atklās triju Baltijas valstu laikmetīgās mākslas projektu “3 Free” 0
Nedēļas nogalē, 18. maijā Klaipēdas Kultūru Komunikāciju centra izstāžu zālē (KKKC) tiks atklāta projekta “3 Free” izstāde – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas laikmetīgās mākslas projekts, kas veltīts trīs Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas simtgadei, informē veidotāji.
Izstāde top, sadarbojoties trim kuratoriem: Ignasam Kazakevičam (Lietuva), Lienai Bondarei (Latvija) un Alam Paldrokam (Igaunija). Skaitlis trīs caurvij izstādi: trīs valstis, trīs valodas, trīs kuratori, trīs personālizstādes un trīs dalībnieki no katras valsts.
Latvijas daļas darbu izvēlē dominē piesaiste vēsturiskajai dimensijai: zemei, kultūrai, teritorijai un laiktelpai, kā svarīgiem brīvības pamatnosacījumiem, kuros klātesoši ir personiski vērojumi un dažādu vēstures situāciju pētījumi.
Kristapa Epnera darbā “Skrējiens” ir kustība un zemes iztaustīšana, to izskrienot; personiska pieredze un regulāri fiziski vingrinājumi te pārvēršas mākslas darbā, maršruts – ainavā un kustība cauri ainavai – zīmējumā.
Mākslinieces Vikas Ekstas personālizstādē pirmo reizi būs apskatāmi darbi no cikla “Velnezers” un atzinību guvušās “Dievs. Daba. Darbs” pašportretu sērijas, kuru māksliniece radījusi, viena pati dzīvojot pamestā mājā, valkājot mājas saimnieces drēbes un darot ikdienas mājas darbus.
Igauņu grafikas lakonismam un lietuviešu ekspresijai pretsvaram Ivara Drulles triptihs “Bits from our recent history,” kurā Ulmanis pēdējo reizi vannojas 1941. gada 17. jūnijā, Iļja Ripss sešdesmitajos sevi aizdedzina pie Brīvības pieminekļa un Latvijas patriots 1993. gadā aizved un izsēdina divus krievu ģenerāļus pie Krievijas robežas.
Pirmā stāva foajē tiks eksponēts Viļņa Putrāma un Vladimira Jakušonoka darbs “Miers. Darbs. Laime”. Tā ir absurdas situācijas izspēle, kura padomju laikā nesaskaņu dēļ izveidojusies starp tēlnieku Laimoni Kristovski (1923. – 2018.) un kādu arhitektu. Tēlnieks strādājis pie kultūras nama rotājumam paredzēta lielformāta bareljefa “Miers. Darbs. Laime”, bet arhitekts, pārprojektējot ēku, pārvietojis ieeju tajā, aizmirstot pabrīdināt mākslinieku. Rezultātā bareljefs faktiski būtu aizsedzis ieeju galvenajā zālē. Mākslinieks nepiekrita pārveidot jau gatavā darba kompozīciju pakļaujot to utilitārām vajadzībām, tādēļ tas nekad nenonāca paredzētajā vietā. Ilgus gadus ciļņa daļas bijušas mākslinieka studijas ārējās sienas.
