Ko Lindermans dara brīvībā? 0
Šis jautājums izskanējis no ne viena vien Latvijas pilsoņa mutes, gan klausoties naidpilnās nacionālboļševika intervijas, gan lasot pēdējā laika publikācijas krievu un latviešu medijos, kuros Vladimirs Lindermans aicina sākt jaunu cīņu par Latgales autonomiju, ja valdošie bloķēs nepilsoņu referendumu. Šai cīņai viss jau esot sagatavots.
Man kā Saeimas deputātam ir neizprotama valsts Drošības policijas nereaģēšana uz skaidri redzamiem un klajiem likuma pārkāpumiem, ignorējot faktus, kuri, ja ticam tam, ko runā kuluāros, esot pietiekamā apjomā gan policijas, gan citu drošības dienestu rīcībā. Ja tomēr to nav un Vladimirs Lindermans ir likuma paklausīgs nepilsonis, tad tam noteikti nevaru piekrist un centīšos palīdzēt pie faktu vākšanas un apkopošanas, lai gan ne jau man ar to būtu jānodarbojas. Vai vajadzīga politiskā uzdrīkstēšanās sodīt likuma pārkāpējus? Nē. Ir vajadzīga likuma pildīšana. Drošības policijai, lasot Krimināllikuma 10. nodaļu “Noziegumi pret valsti”, ir pietiekami liela izvēle, kuru pantu piemērot attiecīgām V. Lindermana darbībām. Konsultējoties ar biedrības “Demokrātiskie patrioti” tieslietu domnīcu, esmu guvis apstiprinājumu, ka ir pietiekams pamats uzskatīt – Lindermana un dažu viņa kolēģu aicinājumi, publikācijas un citas proaktīvas darbības ir ļoti viegli interpretējamas par labu Krimināllikuma 83. pantam, kurš skan šādi (ar grozījumiem līdz 01.12.2011.):
83. pants. Aicinājums graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību
(1) Par publisku aicinājumu graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību, tas ir, Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā atdalīt kādu Latvijas Republikas teritorijas daļu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
(2) Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas teritoriālās vienotības graušanu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
Atgādināšu tiem, kas nezina. Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu krimināllietu var ierosināt jebkura izziņas iestāde vai prokuratūra, tiesa. Latvijā par izziņas iestādēm tiek uzskatītas 1) Valsts policija; 2) Drošības policija; 3) Finanšu policija; 4) Militārā policija; 5) Ieslodzījuma vietu pārvalde; 6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; 7) muitas iestādes; 8) Valsts robežsardze; 9) tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi; 10) ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris. Parasti savus iesniegumus iedzīvotāji, juridiskas personas vai valsts amatpersonas sūta atbilstošai izziņas iestādei, kuras kompetencē būtu konkrētais gadījums un krimināllietas ierosināšana vai neierosināšana pēc sākotnējas iepazīšanās ar konkrētu informāciju.
Saistībā ar Lindermana aktivitātēm es, Dāvis Stalts, kā valsts amatpersona tuvākajā laikā nosūtīšu iesniegumu Drošības policijai ar aicinājumu ierosināt krimināllietu pret V. Lindermanu, kurā norādīšu man zināmo un apkopoto faktu un liecību kopumu, kas saistītas ar šīs konkrētās personas pretvalstiskām darbībām.
Aicinu arī pārējos Latvijas iedzīvotājus un patriotus būt aktīviem un palīdzēt Drošības policijai darbā, sniedzot papildu informāciju par šīs personas pretlikumīgām rīcībām.
