Publicitātes foto

Ko ņemt vērā, ieviešot saudzējošo lauksaimniecību 3

Mārtiņš Geidels, Lande.lv finanšu konsultants

Lauksaimniecība nav tikai bizness, mums ir jādomā, kādi būs Latvijas lauki un šī lauku vide nākotnē. Tālab nepieciešams veicināt vidi saudzējošas lauksaimniecības attīstību, lai zeme būtu kā ilgtspējīgs resurss.

Primārais mērķis šādai zemes apstrādei ir pilnveidot lauksaimniecisko ražošanu, optimizējot resursu izmantošanu un veicinot augšņu degradācijas samazināšanos. Tā ir augsnes, ūdens un bioloģisko resursu kompleksa apsaimniekošana, izmantojot ārējos apstākļus.

Tādā veidā augšņu mehāniskā apstrāde tiek nomainīta ar bioloģisku apstrādi, panākot augu barības vielu līdzsvaru augsnē, nodrošinot to ar mikroorganismiem faunas darbībai. Augsnes auglība un tajā esošās augu barības vielas nodrošina, kopjot augu zemsedzi un apkarojot nezāles.

Izmantojot augsni bez apstrādes, vai maksimāli samazinot to, tiek saglabāta augsnes struktūra, organiskās vielas un augsnē esošo fauna.

Pastāvīgu zemsedzi, tai skaitā segkultūras, pēcpļaujas atliekas un mulču izmanto, lai aizsargātu augsni un nomāktu nezāles. Arī daudzveidīgu augseku un kultūraugu kombināciju izmantošana nomāc nezāles, slimības un augu kaitēkļus, veicina augsnes mikroorganismu attīstību.

Saudzējošās lauksaimniecības ieviešana notiek četros posmos

Zemes apstrādes filozofijas maiņa jeb saudzējošās lauksaimniecības ieviešana notiek četros posmos vairāku gadu periodā.

Pirmajā posmā tiek pārtraukta augsnes aršana, vietā ieviešot tās izmantošanu bez apstrādes vai minimālas apstrādes paņēmienus. Vismaz vienai trešdaļai no augsnes virsmas ir jābūt pārklātai ar augu atliekām un pēc pamatkultūras ražas novākšanas ir jāsēj starpkultūras.

Apstrādāt var ar rotācijas ecēšām.

Otrā posmā augsni izmanto bez apstrādes – sēj tieši rugainē. Raža gan var samazināties, taču novērojama augsnes stāvokļa un auglības dabiska uzlabošanās to organisko vielu ietekmē, kas rodas augu atlieku sadalīšanās procesā.

Palielinās arī nezāļu un kaitēkļu daudzums, ko nepieciešams ierobežot ar ķimikāliju palīdzību vai citiem paņēmieniem.

Trešajā posmā var dažādot augsekas. Kopējā sistēma pakāpeniski stabilizējas.

Ceturtajā posmā lauksaimniecības sistēma jau sasniedz līdzsvaru, un raža sāk uzlaboties salīdzinājumā ar tradicionālo lauksaimniecību. Samazinās arī vajadzība izmantot ķimikālijas nezāļu un kaitēkļu apkarošanai vai mākslīgi paaugstināt augsnes auglību.

Lai veicinātu šādas ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, nepieciešams apmācīt lauksaimniekus par katru no iepriekš minētajiem posmiem. Pieredzi var iegūt praktiskā darbībā, taču jārēķinās, ka ražība un ienākumi īstermiņā var samazināties.

Jāņem arī vērā, ka šī sistēma nav piemērota sablīvētām augsnēm, kuras vispirms nepieciešams irdināt.

Kādi ir kopējie ieguvumi

Ražība un bioloģiskā daudzveidība palielinās tikai pēc sistēmas nostabilizēšanās, tādēļ rezultātu sasniegšanai nepieciešama pacietība.

Ilgtermiņā ievērojami samazinās augsnes apstrāde, nezāļu apkarošana un nepieciešamība veikt mēslošanas un augsnes auglības uzturēšanas pasākumus.

Samazinās arī augsnes degradācijas procesi, īpaši virszemes notece un augsnes erozija, kas ļauj palielināt iegūstamo ražu. Uzlabojas augsnes struktūra, palielinās bioloģiskā aktivitāte un organiskā oglekļa krājumi.

Palielinoties bioloģiskajai aktivitātei, augsnes un tās organisko vielu saturam, uzlabojas ūdens kvalitāte, samazinās augu barības vielu zudumi, notiek straujāka pesticīdu noārdīšanās un labāka to adsorbcija.

Mazāk izmantojot lauksaimniecības tehniku zemes apstrādē, var palielināt organiskā oglekļa uzkrāšanu augsnē un samazināt CO2 emisijas. Starp citu, izmantojot saudzējošās lauksaimniecības paņēmienus, katru gadu Eiropas augsnēs būtu iespējams saistīt zemē 50–100 miljonus tonnu oglekļa, kas ir līdzvērtīgs daudzums emisijai, ko gaisā rada un izplata aptuveni 70–130 miljoni automobiļu.

Procesam ir savi mīnusi

Ikvienas pārmaiņas, arī saudzējošās lauksaimniecības ieviešana, nav vienkāršs process. Tai, salīdzinot ar tradicionālo lauksaimniecību, ir vajadzīga fundamentāla pieejas maiņa, plaša apmācība, viegli un ērti pieejami konsultāciju pakalpojumi.

Procesu sarežģī un daudzus saimniekus no šīm pārmaiņām attur arī nepieciešamās investīcijas – speciālās augsnes apstrādes mašīnas, kā arī grūtības atrast vietējiem apstākļiem piemērotas, augsnes eroziju kavējošas kultūraugu sēklas par saprātīgu samaksu.

Bez tam, lai stabilizētu ieviešanas rezultātus, ir nepieciešams 5–7 gadus ilgs pārejas posms, un pirmajos šā posma gados ražas var būt zemāka.
Pārejas laikā nepieciešams optimizēt augsnes segu un izmantotās kultūraugu šķirnes, pretējā gadījumā cīņai ar nezālēm un kaitēkļiem nāksies izmantot daudz vairāk ķimikāliju.

Šajā laikā paaugstināsies slāpekļa monoksīda N2O emisija. Neievērojot klimatiskos faktorus, vai nepareizi lietojot ķimikālijas, paaugstinās izskalošanās riski, jo ūdens strauji pārvietosies pa bioloģiskajām porām.

Kāda ir pasaules pieredze?

Visvairāk bez apstrādes zemi izmanto Grieķijā un Somijā, kur šis rādītājs ir aptuveni 10% no kopējām lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībām, bet Čehijā, Slovākijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē – līdz 5% lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību.

Somijā un Apvienotajā Karalistē gandrīz pusē no lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībām tiek veikta tikai minimālā apstrāde, bet Vācijā, Francijā un Portugālē šis rādītājs ir aptuveni 25%.

Ņemot vērā, ka vairākas no šīm valstīm atrodas līdzīgos klimatiskos apstākļos, mūsu lauksaimniekiem ir plašas iespējas doties pieredzes apmaiņā un apgūt labākās idejas pie profesionāļiem, kas šīs pārmaiņas jau ir veikuši.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Cilvēki izpirka, izplatītāji stāvēja rindās. Kādēļ zemnieki atsakās no griķiem? 1
6 stundas
LE
LETA
Laukos
“Pēc ilgas un smagas cīņas esam sasnieguši pagrieziena punktu!” ES dalībvalstis vienojas par reformām
1 diena
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Mencas var paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši noķerta citu sugu – reņģu, brētliņu, plek­stu – zvejā 1
1 diena
IE
Ināra Egle
Laukos
Pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā: Zaļo un zemnieku savienība ir šķelšanās priekšvakarā 11
1 diena
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Īpaši jāsargā vecie meži. Te velns slēpjas tajā definīcijā!” Saruna ar Arni Muižnieku 8
1 diena
LE
LETA
Laukos
Lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvi var pieteikties inovāciju balvai
2 dienas
Ieva Ēvalde
Laukos
Eiropā aizliegti – pie mums delikatese. Latvija ir teju vienīgā valsts, kur galdā ceļ nēģus 29
3 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
Kur jūs bijāt, kad es biju mazs un man bija jāravē garās biešu vagas? Latvijā radīts pirmais robots, kas izravē nezāles 6
4 dienas
LE
LETA
Ziņas
Ziema tuvojas – naktī termometra stabiņš krietni noslīdēs
5 dienas
Kate Šterna
Medības
Vilki uzbrūk biežāk: cik ļoti plēsēji mūs apdraud? 7
5 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvijas sieram zelts Anglijā. Kur un kā top siers gardēžiem 15
5 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Kādas aktivitātes tiek plānotas, lai meža īpašniekiem samazinātu birokrātisko slogu? 1
6 dienas
LA
LA.LV
Veselam
“Šis nav melnais mēris, no kā cilvēki masveidā mirst,” Kreituse atgādina, ka Covid-19 ēnā paliek hronisku slimību pacienti 7
1 stunda
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Dzīvokli it kā pārzinu, bet tāpat gadās ieskriet kādā stūrī,” Kā Vilnis zaudēja redzi un mācās dzīvot no jauna
38 minūtes
LE
LETA
Ziņas
KNAB rosina vēlreiz apsūdzēt deputātu Kaimiņu, viņš pats par to neko nezina
7 minūtes
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Cilvēki izpirka, izplatītāji stāvēja rindās. Kādēļ zemnieki atsakās no griķiem? 1
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iespējams pērkons un krusa. Laika prognoze piektdienai
3 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Atkal tiks mainītas prasības skolām. Vidusskolas var palikt bez valsts naudas 10
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Plānoja nolaupīt un nogalināt cilvēkus: Teikā aiztur sevišķi bīstamu noziedznieku 6
9 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Ārsti stāvokli vērtē kā smagu: slimnīcā nogādāts ar zālēm saindējies bērns
5 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Covid-19: Tēvs un meita nomira ar pāris dienu starpību. Tuviniekiem bažas par ārstu darbu 44
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Pārsteigums! Dziedātājs Markus Riva satuvinājies ar Samantu Tīnu 18
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Mēs taču nedzīvojam kapos!” Keris par Covid-19 pārspīlējumu un mūsu veselības patiesajiem datiem 48
1 diena
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Zinātniski apstiprināts D3 vitamīna līderis Latvijā 4
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Īrisa un Irīda
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Dita Lūriņa par stabilajām attiecībām ar vīru: “Iespējams, tas ir slinkums kaut ko mainīt…” 2
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kautiņš “Rīgas satiksmes” autobusā! Pasažieris ar suni uzbrūk šoferim 1
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Mākslinieki pliki kā baznīcas žurkas, tagad nebūs naudas opioīdiem un alkoholam!” Egila Līcīša feļetons 23
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
“Sauca par trakiem suņiem, sita pa ugunsgrēka trauksmes pogu un pretojās,” “Depo” stāsta par agresīvo pircēju 31
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Šis ir mans laiks: dziedātājai Aminatai jauna dziesma
7 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tava iekšējā intuīcija šodien darbosies nevainojami! Horoskopi 23.oktobrim
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
KNAB rosina vēlreiz apsūdzēt deputātu Kaimiņu, viņš pats par to neko nezina
17:50
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Dzīvokli it kā pārzinu, bet tāpat gadās ieskriet kādā stūrī,” Kā Vilnis zaudēja redzi un mācās dzīvot no jauna
17:20
LL
Lilija Limane
Stāsti
Ugunsgrēku dzēsīs zirga pajūgā un ar spaini rokās. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem?
17:00