Valdis Krastiņš: Zolitūdes traģēdijas lietā tikai viens vainīgs? Pārējie balti kā eņģelīši? 1
Tikai viens vainīgs? Pārējie balti kā eņģelīši? Lai kā vēlētos pieņemt tiesas lēmumu Zolitūdes traģēdijas lietā par taisnīgu, vienkārši nespēju to darīt. Kļūme ir tik acīmredzama un gandrīz vai fiziski sajūtama, ka pārņem drebuļi. Kur mēs atrodamies? Acīmredzot kādā abstraktā sistēmā, kura ir darījusi visu, lai sevi nodrošinātu. Sevi – ne mūs… To skaidri parāda drosme (ja nu to var nosaukt par drosmi) nākt klajā ar spriedumu, kurš ir vismaz apstrīdams.
Kungi un dāmas kopā ar tiesnešu amata tērpiem un spožajām ķēdēm acīmredzot uzvilkuši nesodāmības apziņu.
Nevēršos pret tiesnesi, kurš sprieduma lasīšanas un skaidrošanas laikā neatstāja pārliecinošu un pārliecinātu iespaidu. Runāju par kopējo ainu, kuru gadu gaitā saveidojuši tieslietu sistēmas darboņi: mēs esam neatkarīgi, mūsu spriedumus nevar apstrīdēt!
Bet ko darīt tad, ja, piemēram, tā pati Zolitūdes lieta ievilkās sešu gadu garumā? Nemaz nerunājot par Lemberga lietu, kura jau pusaudža vecumā, un sarakstītie sējumi vedami ar zirgu. Kaut kas visā šajā procedūrā ir šķērsām, būtu pārveidojams. Labojams. Bet kā to izdarīt? Premjers Kariņš nupat to pāradresējis tieslietu ministram Bordānam.
Bet premjers gan zina, cik ierobežotas ir ministra iespējas. Tas ir gluži kā aizsardzības ministrijā, kur ministrs nevar iecelt armijas virspavēlnieku un virsniekus. Un tieslietu virspavēlnieki aizstāv sevi un savējos ar zobiem un nagiem.
Joprojām ar kauna sārtumu vaigos atceros sarunu mana diplomātiskā dienesta laikā Helsinkos ar ļoti lielas somu firmas vadītāju.
“Mēs izbeidzam savu klātbūtni jūsu zemē, jo pie jums nestrādā tieslietu sistēma tā, kā tam jābūt normālā valstī.” Un tā arī notika – somi pārdeva uzceltās ēkas un licences, mēs zaudējām godīgus un uzticamus darījumu partnerus.
Nekas jau daudz nav mainījies šajos gados. Kaut ko mēģināja darīt prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un arī vēl citi, bet tieslietu sistēma stāv kā mūris.
Gan jau pamazām pāries viļņošanās par Zolitūdes spriedumu, Lembergs savu dzīvi nodzīvos pa pusei tiesas zālē. Bet mēs? Mēs gavilēsim par dzīvi tiesiskajā Latvijā. Ak vai!
