Nevis satiksmes intensitāte, bet iedzīvotāju vajadzības 2
Pēdējo piecu gadu laikā nodarbinātība Latgalē it kā ir palielinājusies par 1,5%. Taču reāli nodarbināto skaits šai laika periodā ir samazinājies par 15 tūkstošiem. Pieaugums mānīgs, tāpēc ka šajā reģionā iedzīvotāju skaits sarucis par 24%.
Tomēr uzstādījumam, ka jāatbalsta tikai tās investīcijas, kuras rada darba vietas, Anrijs Matīss nepiekrita: “Vispirms ir jānodrošina iedzīvotāju pamatvajadzības – lai nokļūtu uz skolu, veselības aprūpes iestādēm, pašvaldību. Te nedrīkst skaitīt – tikai simts vai divsimt mašīnas dienā – ja vadīsimies pēc ekonomiskiem kritērijiem, ceļus nelabos nekad. Būtiskākā ir iedzīvotāju mobilitāte. Visur, kur kursē sabiedriskais transports, ceļiem jābūt kārtībā,” uzskata ministrs.
Jaunajā Latgales programmā atjaunos ceļus maršrutos Preiļi–Kastīre, Viļāni–Špoģi, Pelēči–Dubnas tilts, Viļāni–Stabulnieki, kā arī Aizkalnē uz “Preiļu siera” fermām, uzskaitīja Aldis Adamovičs, kurš šos posmus plānos iekalis vēl kā Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs.
Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Pēteris Rožinskis sūrojās par ceļu Viļāni–Preiļi Riebiņu novada teritorijā: “Pēc divu gadu sarakstes ar Satiksmes ministriju tika paaugstināta uzturēšanas klase, kamdēļ ziemā varam drošāk pārvietoties. Tomēr ceļš ir kritisks.” Ministrs pavēstīja, ka šim 13,68 km posmam ir paredzēti divi miljoni eiro Latgales atbalsta programmas ietvaros. Par šo naudu var noņemt veco segumu un to iestrādāt pamatnē ar šķembām un uzlikt jaunu asfalta kārtu. No tās rekonstruēs vairākus minētā ceļa posmus.
“Tuvākajā laikā Latgales atbalsta programma tiks virzīta uz valdību, un es iestāšos par to, lai tas nebūtu tikai labo vēlmju saraksts, bet tām būtu arī finansējums,” solīja satiksmes ministrs.
