20 jauniesvētīti dievnami 3
Jānis Pujats ir dzimis 1930. gada 14. novembrī Nautrēnos. “21 gada vecumā mani iesvētīja par priesteri,” viņš atceras. “Pēc Rēzeknes vidusskolas mācījos Rīgas Katoļu garīgajā seminārā. Bet, kad to slēdza, daudz kas bija jāiemācās pašam. Tāpēc bijusi pašmācība visu mūžu. Savulaik, kad biju arhibīskaps, uz Latviju atbrauca Lehs Valensa. Viņa sieva jautāja man, kādas universitātes esmu beidzis. Teicu: manas universitātes ir mani darba gadi. Laikam Valensam tāpat bija, jo viņš izvirzījās no strādnieku vidus un tad kā Polijas prezidents lielu darbu paveica.
No 64 kalpošanas gadiem Latgalē nostrādāju tikai septiņus gadus. Pēc Staļina nāves visi kungi vēl nebija apjēguši, ko un kā darīs un kāda būs valsts politika attiecībā uz baznīcu. Rudzātos, kur kalpoju 1956. gadā, bija nosvēries baznīciņas tornis. Pieķērāmies pārbūvēt – vienas vasaras laikā nojaucām torni un priekštelpa un tornis tika uzmūrēti no jauna. Dažkārt vietējais milicis atnāca, paskatījās, redzēja, ka būvē, bet neko neprasīja; arī neviens cits no varasvīriem pat nepajautāja, ar kādām tiesībām būvē. Paldies Dievam, baznīciņu saglābām. Jo vēlāk tā droši vien būtu aizslēgta – kā avārijas stāvoklī esoša.
Kad biju šo pārbūvi pabeidzis, mani laikam ievēroja metropolīts Antonijs Springovičs un pēc pāris gadiem pārcēla uz Rīgu. Un te Rīgā esmu bijis visās katoļu baznīcās – kā vikārs, kā prāvests un beigās kardināla pakāpē.
