Komunistu līderis mudina pievienot Donbasu Krievijai 1
Krievijas Komunistiskās partijas vadonis Genadijs Zjuganovs atklāti aicinājis anektēt divus Ukrainas austrumu apgabalus, kur Maskavas atbalstītie prokrieviskie kaujinieki regulāri izraisa apšaudes ar Ukrainas armijas karavīriem.
2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, un Maskavas atbalstītie prokrieviskie kaujinieki sāka karadarbību Doņeckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas austrumos. Karā Donbasā jau gājuši bojā vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku, no kuriem gandrīz trešā daļa ir civiliedzīvotāji. Krievijas izraisītais karš Donbasā ir kļuvis par asiņaināko militāro konfliktu Eiropā pēc Balkānu kara pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Karā Donbasā pajumti zaudējuši aptuveni 1,6 miljoni cilvēku un simtiem tūkstošu bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Donbasa separātistu vadoņi Krievijas plašsaziņas līdzekļos apgalvojuši, ka Kijeva gatavojoties uzbrukumam pēc augusta beigās notikušā atentāta pret pašpasludinātās “Doņeckas tautas republikas” līderi Aleksandru Zaharčenko. “Ja es būtu (Krievijas) prezidenta vietā, es nekavējoties uzņemtu Donbasu Krievijas sastāvā,” kompartijas līderi, kurš vairākkārt kandidējis uz valsts galvas amatu, citē ziņu aģentūra “RIA Novosti”. Krievija jau ir atzinusi pases un citus identifikācijas dokumentus, kas izdoti separātistu kontrolētajos rajonos Ukrainas austrumos, kur jau pusotru gadu apgrozībā ir Krievijas rublis. Zjuganovs, kurš atbalsta Doņeckas un Luhanskas apgabalu “neatkarīgu statusu” no Ukrainas, paziņojis, ka šo teritoriju aneksija darīšot galu “bandītismam”.
“Zaharčenko nogalināšana nenesīs mieru Ukrainā, un bez savu tautu uzklausīšanas ne Kijevai, ne Maskavai neizdosies iedibināt mieru,” uzskata starptautiskās drošības analītiķis Marks Galeoti. Viņaprāt, Donbasa karā asiņainā mezglā ir savijušās vietējo naudasmaisu un organizētās noziedzības barvežu, kā arī Kijevas un Maskavas intereses. Pērkot gāzi no Krievijas un attīstot kopīgus enerģētikas projektus ar šo valsti, Eiropa finansē tās bruņošanos, paziņojis bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko. Viņš arī paudis pārsteigumu, ka laikā, kad Eiropas austrumos notiek “karstais” karš, Eiropā norisinās diskusija, vai gāzesvada “Nord Stream 2” projekts ir politisks vai ekonomisks. “(Krievijas prezidentam Vladimiram) Putinam nafta un gāze ir tikai politiska kategorija, un par šo gāzi iegūtā nauda veido lielāko daļu Maskavas militārā budžeta,” teica Juščenko. Bijušais Ukrainas prezidents arī aicināja atteikties no pastāvīgajām diskusijām par to, vai Eiropas Savienībai būtu jāatceļ Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas. Juščenko norādīja, ka sankcijas noteiktas, lai “atdotu Ukrainai suverenitāti un teritoriālo vienotību”. “Kamēr šis mērķis nebūs sasniegts, esmu pārliecināts, ka jautājums par ekonomisko sankciju pārskatīšanu pat nevar tikt iekļauts politiskajā darba kārtībā,” piebilda Juščenko.
Augusta beigās Berlīnē notikušajās Vācijas kancleres Angelas Merkeles sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurās tika spriests arī par situāciju Austrumukrainā, “nav panākts skaidri izteikts progress”, atzīmē aģentūra “Reuters”, pusēm aprobežojoties ar “dziļu nožēlu par Minskas vienošanās procesa īstenošanas buksēšanu”.
