Krievijas pilsoņi Latvijā: “Man nav līdzpārdzīvojuma par cilvēku likteņiem, kas varētu doties nogalināt ukraiņus. Es pārdzīvoju par ukraiņu pusi” 95
Krievijas līdera Vladimira Putina paziņojums par valsts iedzīvotāju daļēju mobilizāciju cīņai pret “kolektīvajiem Rietumiem” ir radījis trauksmi arī Latvijā mītošo Krievijas pilsoņu vidū, no kuriem daudzi ir režīma opozicionāri. Viņiem agresorvalstī palikuši radi, draugi un skolasbiedri, kuri tagad ar varu tiks spiesti doties karot Ukrainā.
Kultūras žurnāliste un teātra producente Jevgēņija Šermeņeva agrāk vadīja starptautiskus teātra festivālus Krievijā, bet nu jau sešus gadus dzīvo Latvijā. Viņa trešdien savu viedokli par Putina rīcību pauda ne tikai sociālajos tīklos, bet arī Latvijas Radio.
“Ir noslēgti visi ceļi. Pat cilvēki, kas nekad nevēlējās karot un bija pret karu Ukrainā, tagad tiks iesaukti un viņus piespiedīs doties turp. Vakar tika pieņemti arī likumi par atstādināšanu, saņemšanu gūstā un citiem veidiem, kā novērst to, lai cilvēki neatsacītos no karošanas.
Vai nu tu dodies nogalināt uz Ukrainu, vai tevi iesēdina ilgtermiņā – uz desmit un vairāk gadiem – par to, ka esi mēģinājis slēpties! Tagad redzam, ka arī cilvēkus, kas par atteikšanos karot nokļūst cietumā, specvienības var izdzīt kara laukā. Viņiem vairs nebūs nekādu iespēju aizstāvēties.
Krievija ir teroristiska valsts, kas jau vairāk nekā 20 gadus terorizē ne tikai pasauli, bet arī savus iedzīvotājus. Tas ir iekšējais terorisms,” pauda Šermeņeva.
Baidoties no represijām, sarunu atteica vairāki Latvijā dzīvojošie Krievijas Federācijas pilsoņi, kas pēc Putina trešdienas rīta paziņojuma ir pakļauti karaklausībai.
Izteikties piekrita Latvijā apmeties dokumentālo filmu režisors Vitālijs Manskis, kurš jau iekļauts Krievijas ārvalstu aģentu sarakstā un ir veidojis atmaskojošu filmu “Putina liecinieki”.
Manskis pauda: “Arī es šodien pat pārbaudīju, vai esmu pakļauts mobilizācijai. Vēl PSRS laikā atteicos dienēt armijā, par ko man jaunībā draudēja nepatikšanas. Otrkārt, esmu Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta meklēto personu sarakstā. Šī mobilizācija it kā nav par mani. Taču tas nenozīmē, ka tā uz mani neattiecas un ka es nepārdzīvoju par to, kas notiek Ukrainā. Un šī Putina žesta rezultātā – kas notiek visā pasaulē.”
Tāpat Manskis sacīja: “Varbūt tas, ko tagad pateikšu, aizskars cilvēkus Krievijā, bet man nav līdzpārdzīvojuma vai trauksmes par to cilvēku likteņiem, kas varētu militārā ierindā doties nogalināt ukraiņus. Uz šo mobilizāciju es neskatos to cilvēku kontekstā, kurus iesauks. Es pārdzīvoju par ukraiņu pusi, kura tiks piespiesta karā pretoties vēl daudzskaitlīgākai armijai. Un attiecīgi arī upuri Ukrainas karavīru un mierīgo iedzīvotāju vidū var būt daudz lielāki. Tas mani uztrauc daudz vairāk. Nezinu, vai Krievijas iedzīvotāji ir gatavi uzklausīt šādu pozīciju.”
