“Grūti pateikt, kurā brīdī noticēju, ka varu spēlēt profesionāli.” Latvijas volejbola unikālais spēlētājs no Kuldīgas – Kristaps Šmits 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kristaps Šmits Latvijas volejbolā ir visai unikāls spēlētājs – ar tikai 1,85 metru augumu iekļuvis valstsvienībā, ir labākais punktu guvējs Baltijas līgā, izceļoties arī blokā un servēs, izcīnījis medaļas pasaules un Eiropas junioru čempionātos pludmales volejbolā.
Dāvanā ģitāra
Par sarunas laiku interneta videoformātā vienojamies visai vēlā vakarā – plkst. 20.30. Sazvanoties vispirms painteresējos, kāds ir sportista režīms un cikos jādodas gulēt. Tas esot atkarīgs no tā, cik liela slodze treniņos bijusi konkrētajā dienā.
Pirms miega mēdzot paskatīties kādu filmu vai palasīt grāmatu, šobrīd uz beigām ejot detektīvs “Slepkavība Ņujorkā”. Lasot arī autobusā, braucot uz spēlēm.
“Mēs komandā kārtis nespēlējam, mēģinām vairāk atpūsties, koncentrēties. Mūsdienās aktuālāki telefoni, ne kārtis,” saka Jēkabpils “Lūšu” līderis.
Kristaps Šmits nāk no Kuldīgas, volejbolu sācis spēlēt 1. klasē. Izmēģinājis vēl virkni citu sporta veidu, paliekot pie tīkla bumbas spēles. Dziedāšanas, dejošanas pulciņos nav gājis, bet tagad sācis apgūt ģitārspēli.
“Bērnībā nepatika dziedāt, īpaši klases priekšā. Tagad labprāt uzdziedātu, varbūt kādreiz pamēģināšu korī. Draudzenes brālis spēlē ģitāru, viendien palūdzu pamēģināt. Iepatikās, un šajos Ziemassvētkos dāvanā saņēmu ģitāru, cenšos mācīties no interneta, bet plānoju arī paņemt studijas,” jauno aizraušanos atzīmē Kristaps.
Kuldīgā pazīstama Šmēdiņu volejbolistu dzimta – tēvs Andris ir treneris (mazu brīdi pie viņa trenējies arī Kristaps), dēli Jānis un Toms jaunajam censonim bijuši kā labs paraugs, uz ko tiekties.
Pēc pamatskolas absolvēšanas Šmits devies mācīties uz Murjāņu Sporta ģimnāziju, kur trenera Laura Iecelnieka vadībā izveidojās ļoti laba komanda, no tās izlasē šobrīd ir arī Atvars Ozoliņš un Kristaps Platačs.
Visi viens otru esot pavilkuši uz augšu, cīnījušies līdz galam. Treniņi bijuši svarīgāki par meitenēm. Šmitam pietrūka auguma centimetru, bet ne motivācijas.
“Grūti pateikt, kurā brīdī noticēju, ka varu spēlēt profesionāli. Vienmēr esmu domājis, ka vajag augt, un arī šobrīd ir tāpat,” viņš spriež.
“Man tāds raksturs, ka nepadodos – cīnos, kamēr sanāks. Jau kopš brīža, kad sāku trenēties volejbolā, jo jau tad nepatika, ka mani uzvar, ka kaut ko nevaru.” Lēciena augstums viņam ir viens no labākajiem Latvijas izlasē, ar roku spēj aizsniegt 347 centimetrus.
Treneris uz grīdas
Plašāku atpazīstamību Kristaps Šmits ieguva pludmales volejbolā – kopā ar Mihailu Samoilovu izcīnīta bronza pasaules U-21 čempionātā Ķīnā un zelts Eiropas U-22 čempionātā Jūrmalā. “Izcēlām gandrīz maksimumu, tikai pēdējā turnīrā Eiropas U-22 čempionātā 2019. gadā nenospēlējām savu spēli (devītā vieta),” norāda Šmits.
Treneris Lauris Iecelnieks atminas, ka Ķīnā līdzekļu trūkuma dēļ nācies gulēt audzēkņu numurā, kurā bija vien divas gultas. Pirms turnīra izteicies, ka viņš snaudīs pieticībā tik ilgi, kamēr puiši neizkritīs no turnīra. Un tā aizritēja visa nedēļa, jo duets aizspēlējās līdz bronzas mačam.
“Spēlētājiem komforts vajadzīgs vairāk. Treneris nostiprināja sev muguras muskuļus,” ar smaidu atceras Šmits.
Vēl labu laiku pirms tam sarunājuši – kad dabūs pirmo medaļu Eiropas vai pasaules čempionātā, nogriezīs matus uz nullīti. Ķīnā tas arī paveikts, vēl pirms apbalvošanas ceremonijas audzēknis nodzina matus trenerim, treneris – audzēknim.
“Pludmales volejbolā viņš varēja sevi apliecināt gan kā sportists, gan personība. Saprata, ka var, ka ir labākais, vairums nāca tieši uz viņu skatīties, to cīņu un vēlmi uzvarēt, Ķīnā trakajā karstumā 45 grādos, kad visi mira nost, teica, ka viens pats visu laukumu paņems.
Turcijā bija līdzīgi. Tādiem maziem runčiem smukāk izskatās nekā divmetriniekam, kurš knapi palecas. Bet tas ir līdz zināmam līmenim, pēc tam jau garie dominē, īpaši klasiskajā volejbolā,” atzīst Lauris Iecelnieks.
Viņš uzskata, ka Kristapam pludmales volejbolā būtu lielāka nākotne, tur varētu būt viens no labākajiem, bet zālē augstākajā līmenī sevi apliecināt būs sarežģītāk. Tiesa, lai pludmalē izlauztu ceļu pieaugušajos, vajadzīgi prāvi līdzekļi – nometnes, dalība visos vienas, divu zvaigžņu turnīros, arī tālajos posmos, lai krātu reitinga punktus.
“Grūti pateikt, tagad pludmalē nāk tādi jaunieši, ka bail skatīties. Pagaidām izvēlēšos klasisko un par bīču vispār nedomāju, ir iespēja spēlēt Latvijas izlasē, tiekšos uz turieni. Protams, vasarā gribas uzspēlēt pludmalē, nagi niezēja, bet treneris aizliedza. Tikai treniņa dēļ tas nav vajadzīgs, jo tā tikai galvu sev sajauc un ir lielāks risks satraumēties,” tā Kristaps Šmits.
Novadnieka Jāņa Šmēdiņa piemērs liecina, ka durvis uz pludmali var atvērt arī 24, 25 gados, vēl vēlāk sevi pa īstam pieteica Edgars Točs.
Skaidra vīzija
Kristaps Šmits pirmo sezonu pārstāv Latvijas pēdējo gadu spēcīgāko komandu – Jēkabpils “Lūšus”, lai gan pagājušajā vasarā Latvijas izlases galvenais treneris Avo Kēls aicināja viņu uz Igaunijas vienību “Parnu”.
“”Lūšu” menedžeris Māris Trušelis mani uzrunāja, Avo nevarēja simtprocentīgi sniegt atbildi, kas un kā, tāpēc izvēlējos drošāko variantu. Pērnavā ir Tāvets Lepiks, Atvars Ozoliņš un vēl citi (otrā tempa spēlētāji), liela konkurence. Gribējās vēl vienu sezonu, kur es daudz spēlēju, un Māris teica, ka, visticamāk, te būs vieta sastāvā,” izvēli skaidro Šmits.
Ņemot vērā labo sezonu, nebūs brīnums, ja nākamajā sezonā 22 gadus vecais volejbolists uzsāks leģionāra gaitas. Šobrīd viņš ir Baltijas līgas rezultatīvākais spēlētājs: “Jā, viss iet no rokas, esmu ļoti apmierināts. Protams, varētu būt vēl produktīvāk, dažās spēlēs nejutos pietiekami labi. Mēģinu tos pārdzīvojumus aizmirst un izlabot kļūdas. Par punktiem nedomāju, spēlēju savu spēli, cik sanāk, tik sanāk. Cerams, noturēšos labāko vidū.”
Arī blokā un servēs Šmitam ir viens no labākajiem rādītājiem līgā. “Skatoties, kā bloķēju, tā ir zināma veiksme,” atzīst Kristaps.
“Vēl ir daudz jāstrādā, lai būtu tehniski pareizs bloks – iznāk aizlidot uz malām, ne tā rokas pagriezt. Nobloķēju tos sitienus, ko mēs saucam par pūkainajiem, kad noraujas bumba.” Uzbrucēji reizēm nerespektē maza auguma pretspēlētājus, tiekot par to sodīti.
Jēkabpils “Lūši” kopvērtējumā atrodas visaugstāk no Latvijas komandām – ceturtajā pozīcijā. Kristapa Šmita vērtējumā sezona ritot labi, bet uzskaita arī spēles, kur pazaudēti punkti. Nedēļas nogalē mājās iznāca 0:3 pret Tallinas “Selver”, kas jēkabpiliešus apsteidza tabulā.
Pagājušajā gadā Kristaps Šmits iekļuva Latvijas izlasē startam Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Debijas reizē pie teikšanas tika maz, taču šī pieredze bijusi ļoti nozīmīga un iedevusi papildu motivāciju.
Viņš paredz grūtu nākamo vasaru, kurā sagaida starts Eiropas Zelta līgā un septembrī – Eiropas čempionātā. “Konkurence izlasē liela, jāstrādā, lai tiktu laukumā,” no darba kuldīdznieks nebaidās.
Tagad gan nav laika domās traukties nākotnē. Rit sezona, tāpat šovasar jāabsolvē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. “Man ir diezgan skaidra vīzija, ka gribu būt treneris, ļoti patīk strādāt ar bērniem. Sports vienmēr būs sirdī,” teic Kristaps Šmits.
Vizītkarte. Kristaps Šmits
* Volejbolists, otrā tempa uzbrucējs
* Dzimis 1998. gada 31. martā
* Spēlē Jēkabpils “Lūšu” komandā
* Pirms tam pārstāvēja “OC Limbaži/MSĢ” vienību
* Ar Latvijas izlasi 2020. gadā kvalificējās Eiropas čempionāta finālturnīram
* Pludmales volejbolā: Eiropas U-22 čempions (2018.), 3. vieta pasaules U-21 čempionātā (2017.). Abos turnīros spēlēja kopā ar Mihailu Samoilovu
* Absolvējis Murjāņu Sporta ģimnāziju. Studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, apgūstot volejbola trenera arodu
Sīksts un nepiekāpīgs
Lauris Iecelnieks, treneris: “Kristaps pie manis Murjāņos ieradās kā mazs puisītis 15 gadu vecumā. Toties sīksts, nepiekāpīgs un jau sākumā bija īpašība, ko visgrūtāk ieaudzināt jauniešos, – nebaidīties no pretinieka. Vienalga, kas nāk pretī, vai ķīnietis vai labākais pasaulē. Tādu ir maz jauniešos, parasti kāds nodreb vai notrīc.
Ar skolas vadību bija pārrunas, ka auguma dēļ no volejbola nodaļas būtu jāatskaita, arī mācībās nebija no labākajiem, tādēļ vairākas reizes nācās atspēkot, ka jādod iespēja un būs labi. Pēc pirmajām medaļām pludmales volejbolā jau visiem bija gandarījums. Es pats tajā laikā sāku strādāt Murjāņos un mācījos kopā ar audzēkņiem.
No tā metiena seši septiņi tagad spēlē pie večiem. Laba kompānija, konkurence, viens otru gribēja pārspēt visos sporta veidos, veselīga gaisotne ļāva progresēt gan individuāli, gan kā komandai. Kristaps pēdējos divus gadus ir labākais Latvijas klubos, tas nozīmē, ka jāiet augstāk, lai neapstājas progresējošā līkne.”
Guntis Atars, treneris: “Kristaps Šmits ir superīgs puika, centīgs, pašaizliedzīgs, treniņos atdod sevi pilnībā, paliek arī pēc treniņiem. Sadzīvē – jautrs, šķiet, ka viegli var iejusties jebkurā komandā. Augums ir mīnuss, ko pretinieks izmanto, spēlējot blokā, bet viņš izgājis pludmales volejbola skolu un aizsardzībā izceļas ar pašaizliedzību, labi lasa spēli, atrod pareizās vietas.
Atlētisks, ātrs, lēciens ir ļoti iespaidīgs – virs 90 centimetriem, un ar to kompensē auguma centimetru trūkumus. Spēcīgākajos čempionātos Kristapam aizķerties būs grūti, tur spēlētāji ar maziem augumiem uzreiz tiek atsijāti, jo ir liela izvēle. Bet nākamajā līmenī – jā, varētu spēlēt, piemēram, Somijā.”
