Anda Līce: Laiks iet, Augeja staļļi stāv nemēzti, aug tautas vilšanās un neapmierinātība 0
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Politikā cāļus ne vienmēr skaita rudenī. Piemēram, Ukrainā tas notiek tagad, kad ir apritējis pirmais Volodimira Zelenska prezidentūras gads.
Valsts augstākajā amatā viņu uznesa nepieredzēti liels tautas atbalsta vilnis ne jau tikai kā iemīļotu aktieri, tas bija protesta balsojums pret iepriekšējo prezidentu un viņa politiku.
Zelenskis nāca ar solījumiem radikāli visu mainīt, par ko viņam simpatizēja ļoti daudzi arī aiz Ukrainas robežām. Ļaudis labiem nodomiem aplaudē allaž, kaut gan ir arī ne mazums skeptiķu, un viņiem bieži izrādās taisnība.
Ukrainas politikā aizvien vēl turpinās Krievijas postošā ietekme. To var salīdzināt ar bulterjera satvērienu.
Turklāt Ukrainas valstī korupcija sasniedz milzu apmērus, taču neviens no valsti cieši apvijušajiem oligarhiem uz apsūdzēto sola joprojām nav nosēdināts, kaut gan tas bija viens no galvenajiem topošā prezidenta solījumiem.
No kara nogurušajai valstij tika solīts miers, jaunas sejas valsts pārvaldē, tautas referendumi par svarīgiem jautājumiem un atrašanās prezidenta amatā tikai vienu termiņu.
Pēc ievēlēšanas amatā Zelenskis aicināja pilsoņus būt atbildīgiem, tēlaini sakot, ka valstī ikvienam ir jājūt sevi kā prezidentam.
Cilvēku gaidas un atsaucība pirms gada bija milzīga. Dažādās jomās zinošie politikā nepieredzējušo prezidentu aicināja izveidot plašu sabiedrisko padomi, kas viņam varētu darīt zināmas noklusētās problēmas un sniegt padomus to risināšanai. Šķiet, nekas tāds nav noticis.
Bet laiks iet, Augeja staļļi stāv nemēzti, aug tautas vilšanās un neapmierinātība.
Beidzot uz spēles laukuma ir palūgts gadu rezervē noturētais un daudzu pretrunīgi vērtētais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili, kurš pasaules politiķu aprindās joprojām tiek uzskatīts par veiksmīgāko jaunāko laiku reformatoru.
Saprotams, ka jebkurai korumpētai sistēmai šādu cilvēku klātbūtne ir nevēlama, un viņi dara visu iespējamo, lai reformatorus apturētu un attīrīšanās valstī nenotiktu.
Politikā itin bieži gadās, ka pat visvētrainākos aplausus jo drīzi aiznes vai nu mainīgais vējš, vai arī tie izkūp pilnīga bezvēja dēļ.
Iespējams, ka Zelenskis, būdams ambiciozs, pie aplausiem pieradis cilvēks, kā jau tas dzīvē nereti notiek, nelabprāt vēlas sev blakus spēcīgas personības, un tāpēc viņu vietu ieņem viduvējības un lišķi, kas informāciju par stāvokli valstī filtrē pēc saviem ieskatiem.
Prezidenta rokās ir nonākusi milzīga vara, bet jebkurai valstij varas koncentrācija viena, pat visgodīgākā, cilvēka rokās var būt ar postošām sekām.
Neskaitāmu cilvēku skatieni pasaulē joprojām pievērsti Ukrainai, un daudzi par to aizlūdz ar vēlējumu: “Lai krietnajiem izdodas!”
