Lielo parādu dēļ neviens nepiesakās uz mantojumu. Kam jāsedz aizgājēja parādi? 5
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Manam mirušajam tēvam ir ne vien īpašums, bet arī pamatīgas parādsaistības. Lielo parādu dēļ neviens nepiesakās uz mantojumu. Kas ar to notiks? Un kuram jāsedz tēva parādi? Vai var piespiest mantot? Kārlis J.
Pieņemt vai atraidīt
Pēc mantojuma atstājēja nāves viņa potenciālajiem mantiniekiem rodas tiesības atklājušos mantojumu pieņemt vai atraidīt, skaidro zvērināts notārs Kaspars Gerhards.
“Mantinieks ir tiesīgs izvēlēties, vai vēlas pieņemt atklājušos mantojumu, rēķinoties ar to, ka viņš pieņem ne tikai plusus, kā kustamā, nekustamā manta un naudas līdzekļi, kas palikuši pēc mantojuma atstājēja, bet arī mīnusus, kā mantojuma atstājēja parādsaistības. Tā ir mantinieka brīva izvēle, un neviens nevar piespiest mantojumu pieņemt vai atraidīt.”
Kas notiek, ja potenciālie mantinieki nedara neko un savu gribu neizsaka? Ja mantinieks nav ticis uzaicināts mantojumu pieņemt vai atraidīt, viņam sava griba jāizsaka gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas.
Ja uzaicinājums ir saņemts, viņam sava griba jāizsaka uzaicinājumā noteiktajā termiņā. Bet, ja mantinieks, kura faktiskā valdījumā mantojums neatrodas, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis.
“Citādi ir, ja mantojuma atstājēja kreditori vai legatāri prasa, lai mantot aicinātais izteic savu gribu par mantojuma pieņemšanu, tad viņam tā jāizteic notāra noliktā uzaicinājuma termiņā. Ja līdz šā termiņa notecējumam viņš mantojumu neatraida, tad atzīstams, ka viņš to ir pieņēmis,” norāda Kaspars Gerhards.
Bezsaimnieka manta uz valsts vārda
Ja mantojuma atstājējam ir kreditori vai legatāri, viņiem ir tiesības uzsākt mantojuma lietu un lūgt zvērinātu notāru uzaicināt potenciālos mantiniekus izteikt viņu gribu.
Ja visi mantinieki atraida viņiem piekrītošo mantojumu pēc uzaicinājuma saņemšanas un izbeidzies sludinājumā vai likumā noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, kas ir pamats mantojamās mantas atzīšanai par bezmantinieku mantu un reģistrācijai uz valsts vārda.
Par parādiem valsts atbild tikai ar to mantu, kuru tādā kārtā tā patiesi iegūst.
“Mantojuma atstājēja parādsaistības, kas kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā pieteiktas noteiktajā termiņā, pēc mantošanas apliecības saņemšanas jāsedz proporcionāli visiem mantojuma tiesībās apstiprinātajiem mantiniekiem vai valstij likumā noteiktā apmērā, ja mantojamā manta atzīta par bezmantinieku mantu,” skaidro notārs un piebilst, ka vienlaikus valsts atzīst parādus, kuri nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, kā arī tos parādus, kuri pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram uzaicinājumā norādītajā termiņā un ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.
UZZIŅA
Ja kādam novēlēts nevis viss mantojums, ne arī tā daļa pret visu mantojumu, bet tikai atsevišķs mantojuma priekšmets, tad novēlējumu sauc par legātu, bet to, kam tas novēlēts, par legatāru.
