LMA loma Latvijā 0
Visi rektori iesnieguši gana plašas savas iecerētās darbības programmas. K. Zariņam tā ir visplašākā un globālākā – viņš uz LMA attīstību raugās valsts simtgades kontekstā, runā par LMA kā neatņemamu Latvijas valsts sastāvdaļu. Protams, pieminēta arī starptautiskā dimensija: “Kopā ar daudziem kolēģiem starptautiskajā vidē mēs veidojam Eiropas garīgo telpu, saglabājot savas latviskās saknes un patību.”
A. Teikmanis LMA lomu izceļ vēl vairāk, savā darbības programmā pavēstot: “Latvijas Mākslas akadēmijas attīstības ceļš noteiks Latvijas nākotni. Izcila Latvijas Mākslas akadēmija noteiks izcilu Latvijas nākotni.” Vai ar šādu frāzi LMA loma tomēr nav pārspīlēta? A. Teikmanis atbild: “Jā, varbūt to var uztvert kā pārspīlējumu, taču ar šo es parādu mākslas nozīmību, jo māksla nav tikai dekorācija. Pat labā un ļaunā jēdziens cēlies no mākslas, jo literatūra un mitoloģija arī ir māksla.”
No K. Zariņa programmas var nojaust: kaut arī publiski nekur nav izskanējušas idejas par mākslas augstskolu apvienošanu vai pievienošanu kādai citai augstākās izglītības institūcijai, mākslinieku, mākslas pedagogu un studentu aprindās tomēr ir bažas, ka optimizāciju un resursu koncentrācijas laikā arī šāds scenārijs ir iespējams. Tāpēc K. Zariņš skaidri norāda uz savu pozīciju: politiska populisma voluntāri lēmumi nav atbalstāmi, LMA jāpaliek patstāvīgai un neatkarīgai. Tomēr sadarbība ar citām augstskolām ir nepieciešama un K. Zariņš spriež, ka nepieciešams sadarbībā ar citām kultūras augstskolām izveidot starptautiskām prasībām atbilstošu un starptautiski citējamu zinātnisko žurnālu. Šāda žurnāla nepieciešamība gan minēta arī Kultūrpolitikas pamatnostādnēs.
