Kurš te ir īstais eiropietis? 11
Migrācijas krīze ir sašķēlusi Eiropas Savienību. Tiek būvēti žogi, atjaunota robežkontrole, valstis pārmet viena otrai “solidaritātes” trūkumu un savas Eiropas izpratnes uztiepšanu kaimiņiem. Cik dziļa ir plaisa, un vai to vēl iespējams aizbērt?
Eiropeiskais risinājums
“Vienīgā izeja ir eiropeisks risinājums!” Kad Kristīgo demokrātu savienības Bonnas frakcijas vadītājs Georgs Feningers ir izteicis šos vārdus, viņu apklusina aplausu vētra. Tie skan no klausītāju rindām kādā publiskajā diskusijā par bēgļiem, kas norisinās Bonnā. Pirms tam Feningers savā runā ir veltījis pārmetumus Austrumeiropas valstīm, kuras atsakoties iesaistīties migrācijas krīzes risināšanā.
Lai dzirdētu tādu pašu viedokli, formulētu nediplomātiskāk, nav tālu jāiet: vien līdz bijušās poliklīnikas ēkai pilsētas centrā. Jau pāris mēnešus tā kalpo kā viena no patvēruma meklētāju mītnēm Bonnā. Sociālajam darbiniekam, kurš pie durvīm “sargā” iemītniekus no nevēlamiem viesiem, liegts sniegt intervijas. Tomēr žurnālistus no ES “jaunajām” dalībvalstīm viņam negadās sastapt bieži, tādēļ nevēlas laist garām izdevību vismaz neoficiāli izteikties: “Man šķiet, ka Eiropas Savienība ir nekas vairāk kā apvienība naudas pārvedumiem.” Tās galvenā funkcija esot pārskaitīt miljardus jaunajām dalībvalstīm, lai “viņi tur būvē sev ceļus un tiltus”. Taču, kad reiz pa ilgiem laikiem palīdzība vajadzīga vāciešiem, izrādoties, ka to gaidīt velti. Šajās valstīs acīmredzot domājot, ka rietumeiropiešu pienākums ir dot, bet viņu – tikai pieprasīt un saņemt.
