Mazās un vidējās saimniecības “spiedīs” kooperēties kopējai izaugsmei 7
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/”Lursoft”
Latvijas reģioniem ir atšķirīgas iezīmes gan pēc ekonomiskajiem rādītājiem, gan galvenajiem attīstības virzieniem lauksaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs, liecina “Latvijas Avīzes” un “Lursoft” pētījums. Uzņēmumi pielāgojas tam, ko dotajā brīdī attiecīgā reģionā ir izdevīgāk attīstīt, kādam reģionam tas izdodas labāk, kādam tas prasa ilgāku laiku. Izšķirošais virzītājspēks konkrētā segmenta attīstībai un veiksmei tomēr ir un paliek cilvēciskais faktors, kāda personība nostājas konkrētā projekta priekšgalā, atzīst Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Pirms vairākiem gadiem Latvija nebija graudu eksportētājvalsts, šobrīd Latvija ir viena no lielākajām Eiropas Savienības graudu eksportētājām. Tika uzskatīts, ka no Baltijā audzētiem kviešiem nevar izcept kvalitatīvu baltmaizi. Šobrīd viss ir mainījies, attīstās tehnoloģijas, zināšanas un mēs cepam kvalitatīvu baltmaizi. Baltijas lauksaimniekiem ir lielas iespējas un potenciāls arī klimata izmaiņu, vēl neapgūto lauksaimniecības zemju dēļ. Mums ir iespējas palielināt piena izslaukumus, kāpināt produktivitāti no lauksaimniecībā izmantojamā hektāra, attīstīt bioloģisko lauksaimniecību. Tomēr “Latvijas Avīzes” aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka Latvijas lauksaimniecībai nav izaugsmes bez kooperācijas.
