Piedalies, ieklausies, noskaties! Lāčplēša dienas sarīkojumi Latvijā 0
Rīgā
Lāčplēša dienu Rīgā atzīmēs ar piemiņas pasākumiem – Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parādi pie Brīvības pieminekļa, lāpu gājienu, ziedu nolikšanas ceremoniju Rīgas Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, kā arī ar piemiņas brīdi pie pieminekļa Rīgas 6. kājnieku pulka kareivjiem Sudrabkalniņā. Līdztekus tam notiks vairāki koncerti kultūras centros un koncertzālēs.
Tieši pusnaktī no 10. uz 11. novembri VEF Kultūras pilī sāksies grupas “Skyforger” nakts koncerts ar video un gaismu instalācijām, bet Lāčplēša dienas piemiņas paskumi sāksies no rīta plkst. 9 ar ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā.
Pēc tam dienas laikā Brīvības laukumā notiks Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde, kā arī ziedu nolikšanas ceremonija pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa. Jau tradicionāli atceres pasākums Rīgas atbrīvotājiem notiks arī Sudrabkalniņā, kur līdz ar amatpersonām piedalīsies Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, bet par muzikālo noformējumu gādās Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes orķestris un jauktais koris “Aura”.
No plkst. 16 līdz pat plkst. 23 vakarā notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Tajā paredzēts lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības laukumam, svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa un koncerts Latviešu strēlnieku laukumā. Koncertā muzicēs vīru kopa “Vilki”, seno cīņu un folkloras kopa “Vilkači”, folkloras draugu kopa “Skandinieki”, postfolkloras grupa “Rikši” un grupa “Pienvedēja piedzīvojumi”. Ap plkst. 20 notiks uguns plosta palaišana Daugavā.
Savukārt Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā, pasākumā „Daugavmalā mierīgs vakars” izskanēs koncertprogramma “Dziedam jaunu dziesmu”, muzicēs Kristīne Adamaite, Ieva Parša un Artis Sīmanis, kā arī kori “Austrums” un “Stars”.
Lāčplēša dienai veltīti koncerti notiks pilsētas centrā un apkaimēs, Rīgas kultūras centros un koncertzālēs. Rīgas Latviešu biedrības namā notiks dziesminieku koncerts “Dziesmas brīvai Latvijai”, savukārt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skanēs koncerts “Sapnis un mīlestība”, kurā dziedās sieviešu koris “Sapnis”, solisti Evija Martinsone, Mārtiņš Šmaukstelis un Kristiāns Krievāns, kā arī muzicēs instrumentālā grupa. Lielajā ģildē klausītāji gaidīti koncertā “Latviešu karavīru dziesmas”, kurā piedalīsies vairāki kori, Orķestris “Rīga” un solisti Inese Romancāne un Ivars Cinkuss. Kultūras centrā “Ritums” apmeklētāji varēs klausīties folkloras kopu sniegumu, iesaistīties radošajās darbnīcās un baudīt siltu tēju.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā un pilī šajā dienā būs pasākums “Salā jūra, Daugaviņa”, kur parka teritorijā ikvienam interesentam būs iespēja apskatīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku tehniku un aprīkojumu, bet pils zālē varēs klausīties jaunā folka grupas “Jauno Jāņu orķestris” uzstāšanos.
Atzīmējot Lāčplēša dienu, notiks pasākums Strazdumuižā “Mēs savai Latvijai”, kurā būs zīmējumu izstāde, dokumentālā filma, lāpu gājiens, svecīšu aizdegšana un ugunskurs.
Lāčplēša dienā 11. novembra krastmalā, kur iedzīvotāji aizdedz piemiņas svecītes, uz Rīgas pils fasādes Daugavas pusē būs skatāma slīdrāde par 1919. gada vēsturiskajiem notikumiem.
Kara muzejā
Ieeja muzejā visas dienas garumā – par brīvu.
No plkst. 11 līdz plkst. 19, kā ik gadu, būs iespēja apskatīt Lāčplēša Kara ordeņa pilno komplektu. Kopš 1988. gada 11. novembra Latvijas Nacionālais vēstures muzejs tradicionāli reizi gadā izstāda unikālo Latvijā vienīgo zināmo Lāčplēša Kara ordeņa pilno komplektu, kas piederējis Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1882-1965). Ģenerāļa apbalvojumi muzejā nonāca 1970. gadā un kolekcijas lepnums ir pilnais Lāčplēša Kara ordeņa komplekts ― I, II un III šķira, ko ģenerālis bija saņēmis par cīņām Neatkarības kara laikā.
Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. 1919. gada novembrī Daugavas krastos izšķīrās gadu iepriekš 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas liktenis. 11. novembrī Rīga pēc mēnesi ilgas aplenkšanas bija brīva, tādēļ šo datumu uzskata par Latvijas Neatkarības kara cīnītāju piemiņas dienu un ordeņa dzimšanas dienu.
Plkst. 14 sāksies pasākums “Lāčplēša diena vēsturē un mūsdienās”, kurā LNVM vēsturnieks Mārtiņš Vāveris uzstāsies ar stāstījumu par Lāčplēša dienas atzīmēšanas tradīcijām simt gadu laikā, savukārt bijusī Latvijas Vēstures muzeja direktore Ināra Baumane un tagadējais Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš un Karoga grupas pārstāvis Paulis Barons dalīsies atmiņās par Latvijas Republikas karoga atgriešanos virs Rīgas pils Svētā Gara torņa 1988. gadā vēl padomju okupācijas apstākļos. Demonstrēs arī videohronikas.
Sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu virs Rīgas pils, kas, līdzās muzejam, vēl kopš pēckara laika bija mājvieta arī t.s. pionieru un izglītības interešu pulciņiem (nevis prezidenta rezidence, kā mūsdienās), iniciēja neformāla ļaužu grupa sadarbībā ar Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju Daini Īvānu, kurš toreizējo Latvijas Vēstures muzeja vadību – Ināru Baumani un Arni Radiņu – tikai dienu iepriekš pilnvaroja organizēt kopīgu karoga pacelšanas ceremoniju. Pateicoties daudzu atsaucīgu cilvēku un pat uzņēmumu iesaistei, īsā laikā tika izgatavots gan pats karogs, gan karoga masts ar karoga uzvilkšanas mehānismu.
Toreizējā Komjaunatnes krastmalā (tagad 11. novembra krastmala) 11. novembra rītā pulcējās tūkstošiem cilvēku, kuri vēlējās būt klāt vēsturiskajā brīdī. Plkst. 16.15 Latvijas valsts karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī pacēla aktieris Ēvalds Valters (1894-1994) un rakstnieks Alberts Bels. Karogu iesvētīja padomju represijās vairākkārt cietušais mācītājs Augusts Ālers (1914-1998). Sarkanbaltsarkanais karogs Rīgas pils tornī atgriezās pēc gandrīz 50 gadiem, kopš padomju režīma apstākļos tas bija kļuvis par aizliegtu simbolu. Šis nu jau vēsturiskais karogs tagad apskatāms izstādē “Latvijas gadsimts”.
Plkst. 12, 14, 16 LNVM ceturtajā stāvā notiks izglītojoša un izklaidējoša nodarbība bērniem “Mana Latvija”. Novembris ir gada tumšākais mēnesis, kuru gaišāku dara divi nozīmīgi svētki – Lāčplēša diena 11. novembrī un Latvijas valsts pasludināšanas diena 18. novembrī, kad pirms s gimtsadiem latviešu apdzīvotie novadi pirmo reizi tika apvienoti vienā valstī. Par abiem šiem vēsturiskajiem notikumiem ģimenēm ar bērniem nodarbībā “Mana Latvija” stāstīs LNVM muzejpedagogi. Bērniem būs iespējas izpausties arī radoši.
Jūrmalā
Godinot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu, Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Jūrmalā notiks lāpu gājiens un piemiņas brīdis pie kapteiņa Paula Zolta pieminekļa Kaugurciemā. Šogad, Latvijas simtgades gadā, atjaunots un labiekārtots laukums pie pieminekļa, kur ik gadu notiek svinīgi pasākumi, pieminot brīvības cīnītājus.
Lāčplēša dienā plkst. 17, izgaismojot novembra krēslu, jūrmalnieki dosies lāpu gājienā. Lāpu gājiens sāksies no Raiņa ielas (pretī Slokas pamatskolai) un dosies līdz kapteiņa Zolta piemineklim, kur šogad atjaunotajā laukumā pie pieminekļa notiks piemiņas brīdis Latvijas brīvības cīnītājiem.
Pēc ziedu nolikšanas muzikālu priekšnesumu ar dziesmu ciklu “Tu mani cel” sniegs solists Miks Dukurs. Svinīgā piemiņas pasākuma noslēgumā varēs sasildīties pie ugunskura un karstas tējas tases.
Pieminot brīvības cīnītājus, plkst. 17 sāksies arī lāpu gājiens no Ķemeru pamatskolas, virzoties uz kritušo karavīru atdusas vietām Ķemeros.
Laiks pirms Latvijas valsts dibināšanas simtgades liek atskatīties uz mūsu valstij nozīmīgiem notikumiem, kas risinājušies Jūrmalā. Pirms 99 gadiem, lai nosargātu jaundibināto Latviju, maijā izšķirīgas atbrīvošanas cīņas risinājušās Kaugurciema kāpās; novembrī noslēdzās cīņas par Lielupes dzelzceļa tiltu un tika sākta Jūrmalas atbrīvošana. To dienu notikumus Jūrmalā iemūžina piemiņas zīme “Tilts un mūžība” Bulduros un piemineklis kapteinim Zoltam un viņa vadītās rotas kritušajiem kareivjiem Kaugurciemā.
Kuldīgā
Kuldīgā Lāčplēša dienas sarīkojumi sāksies 11. novembrī plkst. 12, kad Pilsētas laukumā notiks Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona un NATO kaujas grupas prezentācija.
Plkst. 13 notiks piemiņas brīdis kritušajiem karavīriem Annas kapos.
Plkst. 18 sāksies militārā parāde un lāpu gājiens, kas vedīs pa maršrutu Pilsētas laukums – Liepājas iela – Jelgavas iela – Mucenieku iela – Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca;
Plkst. 19 uz Lāčplēša dienas koncertu aicina VAK “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā. Koncertā Kuldīgas Sv. Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā skanēs ciklā “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei” tapušie jaundarbi korim.
Ventspilī
Svētdien, 11. novembrī Ventspilī gaidāmi vairāki Lāčplēša dienai veltīti pasākumi, kuri atgādinās 1919. gada notikumus un godinās latviešu karavīrus.
Plkst. 15 Pārventas bibliotēkā izskanēs Aldoņa Kalniņa oratorija “Senas karavīru dziesmas”, ko izpildīs Kamerkoris “Ventspils” un solisti – Beāte Locika (soprāns), Zane Stafecka (mecosoprāns), Jānis Pelše (ērģeles), Jānis Porietis (trompete). Diriģents Aigars Meri. Ieeja koncertā bez maksas.
Plkst. 17 laukumā pie Ventspils domes tiks atklāta Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla, kā arī notiks svinīga jauno Zemessargu uzņemšana Zemessardzes 46. kājnieku bataljonā. Ceremonijas laikā Ventspils pilsētas un Ventspils novada jaunieši – zemessargu kandidāti – tiks uzņemti Zemessardzē un ieskaitīti Zemessardzes 46. kājnieku bataljona rindās.
Plkst. 17.30 sāksies lāpu gājiens no Ventspils Domes līdz Meža kapiem. Maršruts: Ventspils Esplanāde ( Pie Ventspils Domes) – Jūras iela – Saules iela – Aizsaules iela – Meža kapi. Piedalās zemessargu, robežsargu, jaunsargu vienības, kā arī visi klātesošie.
Plkst. 18 sāksies piemiņas brīdis Ventspils Meža kapos pie Baltā krusta, piedaloties metālpūšamo instrumentu ansamblim “Ventspils Brass”.
Plkst. 19 karavīru piemiņai Reņķa dārzā kopā ar folkloras kopu “Laipa” varēs veidot latviešu tautas ornamentu “Saules zīme”, ikviens aicināts piedalīties ar savu līdzpaņemto svecīti.
Jaunjelgavā
Jaunjelgavā Lāčplēša dienas sarīkojumiem dots nosaukums “Daugav’s abas malas”.
Svētki sāksies plkst. 16.30, kad pie Brīvības cīnītāju pieminekļa pilsētas kapos tiks sagaidīti “Lāpu skrējiena” apkārt novadam dalībnieki. Plkst. 17 šeit risināsies svinīgais piemiņas brīdis.
Plkst. 17.30 sāksies lāpu gājiens uz Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem veltīto stēlu un vēsturisko kuģīša piestātni. Novada dome aicina pievienoties iedzīvotājus ar lāpām, veidojot gaismas ceļu uz Daugavu.
Plkst. 18.30 – tikšanās pie kuģīša piestātnes, lai jaunjelgavieši un skrīverieši kopīgi godinātu Brīvības cīņās kritušos varoņus un sveiktu Lāčplēša dienas skrējiena dalībniekus.
Dome aicina izgatavot tradicionālos gaismas plostiņus, ar ko izgaismot Daugavu, kā arī iedegt svecītes gan namu logos, gan pagalmos gar ielu malām, izgaismojot arī pilsētu!
Ogrē
Lāčplēša dienas priekšvakarā, 9. novembrī plkst. 19, Ogres Vēstures un mākslas muzejā uzstāsies tumšfolka grupa “Rāva”.
Grupa “Rāva” darbību sāka 2014. gadā ar kara dziesmu koncertuzvedumu “Vārna krāca ozolā”, ko atskaņoja skolās, muzejos, kā arī dažādos brīvdabas festivālos. Improvizējot ar koncertuzvedumā iekļauto tradicionālo materiālu, “Rāva” pievienoja tam fona efektus, basu un elektrisko ģitāru, tādējādi piešķirot mūzikai tumšāku nokrāsu, tuvojoties žanram, ko varētu dēvēt par “dark folk” vai tumšfolku.
2018. gada martā Ģertrūdes ielas teātrī “Rāva” prezentēja savu pirmo studijas albumu ar nosaukumu “Rāva”, kam pamatā ir latviešu tradicionālās kara dziesmas. Albumā iekļauti astoņi skaņdarbi, kā arī viens piemiņas veltījums leģionāram un nacionālās pretošanās kustības dalībniekam Laimonim Ludzeniekam.
Ieejas maksa 2 eiro, biļetes iespējams iegādāties Ogres Vēstures un mākslas muzeja kasē.
Savukārt 10. novembrī plkst. 14 muzejā tiks atklāta izstāde “Latviešu karavīrs. 1918-1940”, kurā eksponēti ar Latvijas armijas militāro vēsturi saistīti priekšmeti no Gunāra Rusiņa, Jāņa Vigupa un Vladimira Balašova privātkolekcijām.
Šajā izstādē būs skatāma tikai daļa no apjomīgās un unikālās kolekcijas, kas veltīta latviešu karavīriem dažādos laika periodos no latviešu strēlnieku pulku veidošanās sākumiem līdz pat mūsdienām.
Šoreiz, Latvijas simtgades jubilejā, tiks izstādīti priekšmeti, kas attiecas uz laika posmu no Brīvības cīņām līdz 1940.gadam – latviešu karavīru formas tērpi, apbalvojumi, krūšu nozīmes, medaļas un ordeņi (visu pakāpju Lāčplēša, Viestura un Triju Zvaigžņu ordeņi), diplomi, vimpeļi, fotogrāfijas, dokumenti, gleznas, kā arī karavīru personīgās lietas.
Izstādes atklāšanas dienā – 10. novembrī, kā arī svētku dienās – 11. un 18. novembrī muzeja apmeklētājiem būs unikāla iespēja aplūkot augstāko Latvijas armijas apbalvojumu – I šķiras Lāčplēša Kara ordeni.
Izstāde būs apskatāma līdz nākamā gada 6. janvārim.
Cēsīs
Valsts simtgades svinēšanas festivāls “Latvijas Goda aplis” jau kopš pērnā gada nogales apceļojis un godinājis Latvijas novadus valsts simtgadē. 11. novembrī notiks pēdējā ciemošanās, kad Lāčplēša dienas atzīmēšanas ietvaros tiks apmeklētas Cēsis. “Latvijas Goda aplis” tur piedāvās īpašas gaismas projekcijas.
Lāčplēša dienas pasākumu programma Cēsīs sāksies plkst. 15, kad Izstāžu namā tiks atklāta izstāde “Cēsnieks Latvijas valstij. Zigrīda un Jānis Apali”. Pulksten 17 paredzēts svinīgs brīdis pie Skolnieku rotas pieminekļa, kur spēlēs Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris. Pēc svinīgā brīža notiks lāpu gājiens uz Lejas kapiem. Plkst. 17.30 ieplānots piemiņas brīdis Lejas kapos, kur dziedās Cēsu 1. pamatskolas zēnu koris Ilzes Grīnfeldes vadībā.
Plkst. 18 Pils parkā norisināsies multimediāls priekšnesums “Latvija esam mēs paši!”, kura ievadā uzrunu teiks Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un festivāla “Latvijas Goda aplis” kuratore Diāna Čivle. Ierasti notiks arī Goda saimnieka godināšana. Šā pasākuma Goda saimnieks būs viens no patriotiskākajiem Cēsu iedzīvotājiem Renārs Sproģis, kurš ir uzņēmējs, Cēsu novada domes deputāts un dažādu patriotisku notikumu iniciators. Viņš ir arī idejas autors ikgadējai Cēsu kauju rekonstrukcijas norisei Cēsīs 22. jūnijā un viens no organizētājiem Lāčplēša dienas atzīmēšanas pasākumiem.
Pēc svinīgajām uzrunām notiks kopīga sveču gaismā mirdzošas Latvijas kontūras veidošana, kā arī būs skatāmas īpašas gaismas projekcijas uz Viduslaiku pils mūriem. Par siltu tēju pasākumā parūpēsies Zemessardzes 27. kājnieku bataljons. Laikā no plkst. 17 līdz 20 Latvijas karoga krāsās tiks izgaismots Cēsu Jaunās pils tornis un Uzvaras piemineklis.
Gulbenē
Lāčplēša dienas sarīkojumi Gulbenē sāksies 11. novembrī plkst. 16 ar Dāvja Sīmaņa spēlfilmas “Tēvs Nakts” seansu Gulbenes kultūras centra lielajā zālē. Ieejas maksa 2 eiro.
Plkst. 17.30 pie Gulbenes novada pašvaldības administrācijas ēkas sāksies pulcēšanās lāpu gājienam un plkst. 18 sāksies lāpu gājiens Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestra mūzikas pavadībā. Maršruts: Ābeļu iela 2-O.Kalpaka iela-Vecgulbenes muižas parks-Brīvības iela-Brīvības piemineklis par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes locekļiem.
No plkst. 18.20 pie Brīvības pieminekļa par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes locekļiem kopīgi tiks dziedāta Latvijas valsts himna, skanēs postfolkgrupas “Dārdi” muzikālie priekšnesumi, būs Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Normunda Audziša un Gulbenes zemessardzes 25.kājnieku bataljona komandiera pulkvežleitnanta Ģirta Pintāna uzrunas. Tāpat pie pieminekļa varēs nolikt ziedus, lāpas, svecītes.
Pēc piemiņas brīža pie pieminekļa notiks ekumēnisks dievkalpojums Gulbenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Preiļos
Preiļos Lāčplēša dienu ievadīs aizlūgums “Dvēseļu mieram” Preiļu Romas katoļu baznīcā 11. novembrī plkst. 18, plkst. 18.30 pie baznīcas gaidāms piemiņas brīdis Latvijas brīvības cīnītājiem.
Plkst. 18.45 sāksies lāpu gājiens uz laukumu pie kultūras nama un gaismas rakstu veidošana; ikviens gājiena dalībnieks aicināts ņemt līdzi baltas un sarkanas sveces ar vāciņiem.
Plkst. 19.10 laukumā pie kultūras nama notiks sarunas par Lāčplēšiem un laiku.
No plkst. 19.20 dziesmas Tēvzemei varēs dziedāt kopā ar Antru, Māri un Daini Skuteļiem.
Rēzeknē
11. novembrī Rēzeknē, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, iedzīvotāji aicināti veidot gaismas starus pie pieminekļa “Latgales kongresam 100”, doties lāpu gājienā un iedegst svecītes Miera ielas kapos.
Sagaidot Lāčplēša dienu, 8. novembrī no plkst. 10 līdz 15 Latgales Kultūrvēstures muzejā notiks gan sarkanbaltsarkano lentīšu locīšana, gan izglītojošas aktivitātes sadarbībā ar LR Zemessardzi un Jaunsardzi.
9. novembrī plkst. 18 Latgales vēstniecībā GORS visi aicināti uz dokumentālās filmas “Lustrum” demonstrāciju un tikšanos ar filmas radošo komandu.
Savukārt 10. novembrī plkst. 11 būsiespēja piedalīties lāpu izgatavošanas meistardarbnīcā “Ar ģimeni iededz brīvību”.
Lāčplēša dienā, 11. novembrī plkst. 10 kopā ar LR Zemessardzi rēzeknieši aicināti vienoties aizlūgumā par Latvijas brīvības cīnītājām Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē, pēcpusdienā – plkst. 16 – aicināti ņemt līdzi svecītes un pie pieminekļa “Latgales kongresam 100” kopīgi veidot gaismas starus, lai Latgales gaisma atspīd tālu un savienojas ar ikvienu Latvijas novadu. Pēc tam plkst. 16.30 sāksies lāpu gājiens no Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” līdz Miera ielas kapiem, kur tiks pieminēti Latvijas karavīri.
