Tuvojoties garajai rokdarbu sezonai, gribas ķerties pie adīšanas, un skatiens tā vien maldās dziju veikalu plauktos – vai tur ir manas iecienītās krāsas ficītes un kamoliņi? Šoruden nospriedu, ka adīšu, kā redzams attēlā, – kamoliņu likšu kanniņā, un pavediens ritēs caur snīpīti. Tas tāpēc, ka mani vienmēr tracina groziņos un bļodās dancojoši kamoli – te izraudzītais priekšmets par lēzenu, te atkal par platu… Krūze nepieciešama arī tādēļ, lai pavedienu neķeksētu kaķis, kam acis zib un tā vien gribas kamolu padzenāt zem gultas, aptīt ap galda kāju.

Lasītākie

“Piedošanu, bet šis ir reāli smieklīgi!” Sieviete “Pepco” iegādājusies dēlam bikses, taču vien vēlāk pamanījusi, ka tām ir dīvains defekts 13

Mājas

7 priekšmeti, ko saskaņā ar fen šui nevajadzētu turēt guļamistabā – tie var ietekmēt emocionālo labsajūtu

Kokteilis

ZEMAPZIŅAS TESTS. Izvēlies vienu kārti un saņem vēstījumu, kas tev jāapdomā jau šajā mirklī

Lasīt citas ziņas

Tā kā vienmēr adu mājās, šāda uzparikte ir ērta. Taču rokdarbnieces, kuras ada, braucot vilcienā vai autobusā, vai parkā uz soliņa, kamolus tur speciālā uz rokas uzmaucamā pašadītā somiņā vai noslēgtā, vieglā plastmasas traukā ar vāku, un pavediens slīd caur nelielu atveri. Šim nolūkam var pielāgot plastmasas ķirštomātiņu iepakojumu, kurā ieliek kamolu vai fici, pavedienu izverot pa caurumu. Droši, ērti un parocīgi!

• adīšana

Ciemos ērģeļu meistara Vernera Kalaca ģimenes mājā Ventspils pusē

Marmorējam dabas materiālus. Darināšana soli pa solim

Izvēlamies piemērotāko dziju: dziju veidi, trūkumi, kopšanas padomi