Vitamīni mājputnu veselībai 0
Jautājums. Kā izpaužas vitamīnu trūkums vistām? IEVA KOCĒNU NOVADĀ
“Ja dējējvistām nepietiek vitamīnu un minerālvielu, tām samazinās dējība, izkrīt spalvas, olu čaumala kļūst trausla vai nelīdzena, putniem var parādīties vājums, koordinācijas trūkums, mazasinība. Jāņem vērā, ka putnu organisms veido taukos šķīstošo vitamīnu rezerves, līdz ar to putnkopis var pat vairākus mēnešus nemanīt, ka putniem kaut kā pietrūkst,” skaidro Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha.
Putnu barībā nedrīkst trūkt D, B, E, K vitamīna, kā arī holīna, niacīna, riboflavīna. Pašas nepieciešamākās minerālvielas ir kalcijs, fosfors un nātrijs. Labākā kalcija un fosfora attiecība dējējvistām ir 6:1. Nātrijs var veidot līdz 1% no barības. Diemžēl graudi, dārzeņi un sakņaugi nesatur minerālvielas un vitamīnus pietiekamā daudzumā. Savukārt rūpnieciski ražotajā kombinētajā barībā, kas speciāli paredzēta dējējvistām, ir iekļautas minerālvielas un mikroelementi atbilstīgi putnu dienas devām.
Ja trūkst minerālvielu, barību var bagātināt, ēdinot kombinēti – dodot gan pašu gatavoto, piemēram, mīkstbarības maisījumu, gan sauso kombinēto barību.
Svarīgākās minerālvielas
• Kalcijs – visvairāk tas nepieciešams olu čaumalu veidošanai. Labs kalcija avots ir gliemežvāki, kaļķakmens, krīts. Dienas deva pieaugušiem putniem ir 4% no sausās barības dienas devas. Var izmantot arī olu čaumalas, kas iepriekš izkarsētas, izžāvētas un sasmalcinātas.
• Fosfors – galvenokārt vajadzīgs kaulu veidošanai. Ieteicamais fosfora daudzums barībā dējējvistai dzīvības procesu nodrošināšanai ir 0,25%, taču optimāli nepieciešams 0,4%. Labs fosfora avots ir, piemēram, graudaugi.
• Nātrijs – svarīgs gremošanas veicināšanai. Nātrija trūkumu var labot ar vārāmā sāls pievienošanu putnu barībai. Tās apjoms var veidot līdz pat 1% no kopējā barības daudzuma.
