foto – publicitātes

No 20. augusta līdz 20. septembrim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma Laines Kainaizes gleznu izstāde “Es gleznoju”.

Lasītākie

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals 136

Lasīt citas ziņas

“Nosaukums “Es gleznoju” ietver sevī pagātnes laiku. Uz jautājumu “ko es darīju?” atbilde ir – “es gleznoju!””, izstādes nosaukumu skaidro māksliniece, “bet arī tagadnes formā atbilde uz šo pašu jautājumu ir tāda pati. Tātad cauri Laikiem un piepildot Laiku ar šo darbību, process ir tas pats, bez pārtraukuma.” Par to liecina šī izstāde, ietverot gleznojumus no 80. un 90. gadiem līdz šodienai. Liela daļa gleznu tapuši ciešā dabas kontaktā; vai tā būtu ainava, portrets, akts vai klusā daba. Darbi tapuši plenēros Sēlijā, Ķeipenē, Vestienā un daudzās citās Vidzemes, Latgales un Kurzemes vietās. Bieži iesākti dabā, bet tad turpināti un pabeigti jau telpā. “Kad strādā no dabas, tā palīdz, uzlādē, teic priekšā, rāda ceļu, bet, jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk gribas izpausties kompaktāk, lakoniskāk, brīvāk. To visu kopumu varētu saukt par manām kompozīcijām,” savu daiļradi raksturo Laine Kainaize.
Māksliniece iecienījusi atainot Latvijas dabu, bet arī tās vietas, kur būts – Itālija, Norvēģija, Vācija, Francija, Spānija, – likušas meklēt un atrast formu, kā liecināt par redzētā, atklātā, pārdzīvotā ietekmi.
Visi darbi gleznoti ar eļļas krāsām uz lielākoties pašas mākslinieces gruntētiem audekliem. Atklāšanas dienā tiks prezentēts arī Laines Kainaizes katalogs.