Foto: Tatjana Vlasova

No dzejas jau nebūsi paēdis. Un apģērbies arī ne. Šis neesot dzejas laiks, cilvēki saka. Vai patiesi?
Bet kurš tad ir bijis tas labais, tas īstais dzejas laiks?
Kad Rainis, slims un vajāts, četros cietumos un divos izsūtījumos tulkoja “Faustu”?
Kad Sudrabkalnam un Čakam nācās rakstīt “svētku dzejoļus”, apdziedot režīmu, kas viņu dzīvi darīja par murgu?
Kad Ojāram Vācietim uz vairākiem gadiem lika aizturēt “Elpu”?
Kad Vizmu Belševicu nedrukāja un Knutam Skujeniekam izsniedza brīvbiļeti uz lēģeri?
Katram laikam ir sava garoza. Un sava dzeja.
Lasu Jāņa Petera jauno krājumu “Minhauzens un kamikadze”. Par dzeju, dzejnieku un laiku, ko neizvēlas.

Lasītākie

Kokteilis

3 horoskopa zīmes, ko visi mīl – viņi izceļas ar īpašu harismu un siltu enerģiju

“Oficiāli neviens neko neaizliedz.” Krievijā strauji izdziest viena no sievietes galvenajām pamattiesībām

Mājas

FOTO. Mežaparkā par 1,4 miljoniem tiek pārdota māja, kas pārsteidz ar arhitektūru un ne tikai…

Lasīt citas ziņas

Tu laika laivā iries un domā: kur mans velis?
Uz viena aira nāve, uz otra – sargeņģelis.

Vējš izbrīnījies prasa: tu vēl virs dzelmes esi?
Un airi atbild: laivu līdz šim pats Dievs ir nesis.

• Vija Beinerte